From Wikipedia, the free encyclopedia
Maija auzene, reizēm vienkārši auzene (Calocybe gambosa) ir Latvijā bieža vidēji liela skaistgalvju ģints pavasara sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Maija auzene Calocybe gambosa | |
---|---|
Maija auzene (Calocybe gambosa) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Apakšklase | Agaricomycetidae |
Rinda | Atmateņu rinda (Agaricales) |
Apakšrinda | Pūkaiņu apakšrinda (Tricholomatineae) |
Dzimta | Čemurpūkaiņu dzimta (Lyophyllaceae) |
Ģints | Skaistgalves (Calocybe) |
Suga | Maija auzene (C. gambosa) |
Maija auzene Vikikrātuvē |
Sākotnēji Eliass Magnuss Frīss to savā 1821. gada darbā Systema Mycologicum aprakstīja ar nosaukumu Agaricus gambosus.[1] Vēlāk Pauls Kummers 1871. gadā to nosauca par Tricholoma gambosum,[2] tādējādi pievienojot pūkaiņu ģintij, pirms Marinuss Antons Donks 1962. gadā to pārklasificēja par Calocybe gambosa. Pēc skaistgalvju ģints izveidošanas suga vēl palika pūkaiņu dzimtā, līdz no tās tika atdalīta īpaša čemurpūkaiņu dzimta.
Daudzās Eiropas valodās sēnes vietējais nosaukums atvasināts no tās augšanas laika sākuma, kas ir no marta Dienvideiropā līdz maijam Ziemeļeiropā.[3]
Saprotrofa sēne, aug uz augsnes. Parasti sastopama grupās,[5] reizēm apļos, izspiežot zāli,[12] lapu koku un jauktos mežos, gaišās vietās, bieži zālainās mežmalās un ceļmalās, vecos parkos un dārzos,[13] Latvijā parasti no maija līdz jūnijam.[9][6] Mīl auglīgas kaļķainas augsnes,[6] novērots, ka tās var parādīties pēc augsnes kaļķošanas,[14] tomēr var augt arī vidēji skābās vietās.[3] Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, visvairāk Eiropas mērenajā un subtropu joslā.[15] Ziemeļu reģionos atzīmēts, ka sēne atrodama pilsētvidē un līdzās siltumtrasēm sāk augt jau aprīlī,[11] bet vēsākās Ziemeļu vietās aug jūnijā un jūlijā.[3] Dienvideiropā spēj dot otro vilni novembrī.[16] Arī Latvijā sēne bieži atrasta Rīgas zaļajā zonā.[17][18]
Laba ēdamā sēne, cepama bez novārīšanas.[4][9] Padomju laikā Latvijā tika ieteikta cepšanai un zupām.[7] Dienvidrietumu Eiropā to sautē ar olām vai gaļu, arī cep sviestā. Derīga žāvēšanai un marinēšanai.[19] Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija to iekļāvusi savā plaši pārtikā lietojamo sēņu sarakstā.[20] Vecas auzenes bieži kļūst par sēņodiņu kāpuru dzīvesvietu.[3] Lieto diabēta slimnieku pārtikā, jo maz termiski apstrādātas maija auzenes pazemina cukura līmeni asinīs.[16]
Daudzi avoti norāda uz sēnes līdzību jaunībā ar stipri indīgo Patujāra šķiedrgalvīti, kurai ir smailāka un redzamāk šķiedraina cepurīte, saldena alkohola smarža un mīkstums nogriežot vai iespiežot sārtojas (galvenā atšķirība).[8][18] Uz vecumu šķiedrgalvītes krāsa kļūst ķieģeļsarkana līdz pat sarkanbrūnai un sajaukšana vairs nav ticama. Bieži sastopamā Patujāra šķiedrgalvīte aug līdzīgās vietās kā maija auzene no maija līdz augustam.[8]
Ir brīdinājumi arī par jaunu sēņu līdzību ar stipri indīgo milzu sārtlapīti (Entoloma sinuatum), kuras lapiņas platas, sākumā gaiši dzeltenas (galvenā atšķirība), vēlāk krēma dzeltenas līdz sārtas, kātiņš dobs, mīkstums arī ar miltu smaržu. Vecumā tās cepurīte okerpelēka vai okerbrūna.[21] Aug galvenokārt platlapju (ozolu un dižskābaržu) mežos mālainās augsnēs, bieži klajumos un mežmalās.[6]
Domā, ka sugai ir varietātes vai formas Calocybe gambosa var. flavida (Dienvideiropā) un Calocybe gambosa var. palumbina (Igaunijā).[22] Taču pašlaik tas nav pietiekami pētīts. Lietuvā 1986. gadā izdotā sēņu noteicējā apgalvots, ka šai pašai sugai ir otrā forma Calocybe lutea,[23] taču mūsdienās šādu nosaukumu nelieto.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.