Lobanovi–Rostovski (krievu: Лобановы-Ростовские) ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudzi Krievijas Impērijas ģenerāļi un valstsvīri.
Dzimta cēlusies no Rurika dinastijai piederošā Rostovas kņaza Konstantīna Vasiļjeviča (1312−1365; valdīja 1320−1365), savukārt Lobanovu–Rostovsku atzars cēlies 15. gadsimta beigās no viņa mazmazmazdēla Ivana Aleksandroviča, kuru lielās pieres dēļ iesauca par Lobanu (krievu: лоб — "piere").
1474. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III Rostovas kņazisti pievienoja saviem īpašumiem.
Aleksandrs Lobanovs-Rostovskis (1752-1830), ģenerālmajors
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (1758-1838), kājnieku ģenerālis, Krievijas Impērijas tieslietu ministrs, Valsts padomes loceklis
Jakovs Lobanovs-Rostovskis (1760–1831), ģenerālmajors, Senāta virsprokurors, Mazkrievijas ģenerālgubernators, Valsts padomes Juridiskā departamenta priekšsēdētājs
Aleksandrs Lobanovs-Rostovskis (1788-1866), ģenerālmajors