sēņu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Tā ir lielākā zināmā Latvijas cepurīšu sēne.[1]
Lielā dižsardzene Macrolepiota procera | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
Ģints | Dižsardzenes (Macrolepiota) |
Suga | Lielā dižsardzene (M. procera) |
Lielā dižsardzene Vikikrātuvē |
Dižsardzenes ilgstoši bija iekļautas saulsardzeņu ģintī (Lepiota), atšķirdamās no tām galvenokārt ar kātiņa garumu un viegli pārbīdāmu gredzenu uz tā. 1948. gadā tām radīja īpašu dižsardzeņu ģinti (Macrolepiota), par tipisko sugu izvēlot lielo dižsardzeni. Pēdējās desmitgadēs veiktie ģenētiskie pētījumi parādīja, ka dažas ģints sugas vajadzētu pārvietot uz citām radnieciskām ģintīm, taču lielo dižsardzeni tas pagaidām nav skāris. Sugai ir reti sastopama, 1987. gadā aprakstīta varietāte Macrolepiota procera var. pseudo-olivascens Bellù & Lanzoni, kas aug zem skujkokiem un atšķiras ar olīvkrāsas plankumiem uz cepurītes.[2]
Meža vai augsnes zemsedzes saprotrofe.[1] Atrasta visos kontinentos.[8] Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē — vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Reizēm veido raganu apļus.[1] Izvēlas mālainas vietas[5] vai pēc citu autoru domām — smilšainas.
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, var tikt žāvēta vai ēsta uz vietas mežā svaigā veidā.[3] Daži autori uzskata, ka kātiņi sīkstuma dēļ nav lietojami.[5] Ir arī ieteikumi tos žāvēt un lietot sēņu pulvera veidā vai vārīt. Viens no Itālijas avotiem gan pretēji citiem apgalvoja, ka šī sēne svaigā veidā ir indīga, taču nenorādīja tam nekādu pamatojumu.[6]
Svarīga pieaugušu dižsardzeņu iezīme ir plats, pa garo kātiņu viegli pārvietojams gredzens. Lielajai dižsardzenei bez tam ir brūnās līkloču zvīņās saplaisājis kātiņš, kāda nav citām Latvijas dižsardzeņu sugām.
Zināma līdzība ar dižsardzenēm ir agrāk ar tām vienā ģintī iekļautajām un parasti neēdamajām saulsardzenēm, kuras atšķiras galvenokārt ar saviem mazākajiem izmēriem un nepārvietojamu gredzenu. Smailzvīņu saulsardzenei ir smailas zvīņas ar atliektiem galiem, ļoti ciešas lapiņas, kā arī pretīga smaka un rūgta garša, kuras dēļ smailzvīņu saulsardzeni parasti uzskata par neēdamu.[9]
Līdzīgas, bet mazākas un baltākas ir citas dižsardzenes, tai skaitā iespējami indīgā dārza dižsardzene. Visas citas dižsardzenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka pirmajām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.