Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā. Priekšnoteikumi šīs jaunās Dziesmu svētku tradīcijas tapšanai radās jau iepriekš, kad bērnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa Vispārējos dziesmu svētkos 1948., 1950. un 1955. gadā. Pieaugot skolu koru un deju kolektīvu snieguma kvalitātei un masveidībai, tika radīti savi, paši svētki skolu jaunatnei.Līdz šim ir notikuši vienpadsmit Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Starp svētkiem ir vismaz 5 gadu atstatums, kopš 1995. gada tie notiek ik pēc 4,5 gadiem.
Dziesmu lielkoncerti notiek Mežaparka Lielajā estrādē, bet deju lielkoncerti Daugavas stadionā. Tradicionāls ir dziesmu svētku gājiens. Bez lielkoncertiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī dažādi mazāki dziesmu, deju un orķestru koncerti Rīgas koncertzālēs un parkos.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003. gada 7. novembrī Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa jau 50 gadus.