Latvijas Autotanku brigāde
From Wikipedia, the free encyclopedia
Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Pulka sētā Rīgā (tagadējā Pulka ielā), kur joprojām ir apskatāms neliels piemineklis "Bruņu mašīna" (uzstādīts 1939. gadā), un viena rota atradās arī Daugavpilī, tuvumā plānotajai aizsardzības līnijai pret iespējamo PSRS iebrukumu. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz Cēsīm. Brigādi komandēja ģenerālis Oto Grosbarts, kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī Jānis Kaļķis. 1940. gada 29. februārī ar Valsts prezidenta Ulmaņa pavēli pulkvedi Oto Grosbartu paaugstināja par ģenerāli.[1] 1940. gada pavasarī, pārceļot brigādes štābu uz Cēsīm, par tā priekšnieku iecēla pulkvedi Jāni Kaļķi. Autotanku brigāde beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā.
1939. gada 1. septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori, 515 kareivji, 21 brīva līguma darbinieks. Kaujas sastāvā bija 27 tanki, 6 bruņuautomobiļi, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli.[2] Ugunsspēks bija vismaz 35 ložmetēji, 2 patšautenes un 10 lielgabali.[3]