Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (saīsināti ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas dabas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Pavisam Latvijā ir 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru statuss ir apstiprināts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.[1] Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļi. ĪADT pārvalda un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.[2]
683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas sīkāk izdalās:
- 4 nacionālie parki;
- 1 biosfēras rezervāts;
- 42 dabas parki;
- 9 aizsargājamo ainavu apvidi;
- 261 dabas liegums;
- 4 dabas rezervāti;
- 7 aizsargājamās jūras teritorijas;
- vairāk nekā 355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas vai cilvēku veidojumi:
- ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;
- aizsargājamie koki;
- dendroloģiskie stādījumi;
- alejas.