Krimuldas luterāņu baznīca
Latvijas kultūras piemineklis nr. 6701 From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas kultūras piemineklis nr. 6701 From Wikipedia, the free encyclopedia
Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca, latīņu: Cubezele) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā. Baznīca ir celta 1205. gadā, kad lībiešu ķēniņš Kaupo atgriezās no vizītes pie Romas pāvesta Inocenta III, un kopā ar priesteri Alebrandu uzcēla Kubeseles baznīcu.
Krimuldas luterāņu baznīca | |
---|---|
Krimuldas luterāņu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Krimuldas pagasts, Siguldas novads, Latvija |
Koordinātas | 57°09′48″N 24°46′02″E |
Arhitektūras apraksts | |
Celtniecības beigas | 1205. - 1207. gads, 17. gadsimta 40. gadi. 1902. - 1905. gads |
Oficiālais nosaukums: Krimuldas luterāņu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 6701 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Blakus Krimuldas baznīcai atrodas senais Kubeseles pilskalns, uz kura atrodas 1775. gadā celtā Krimuldas mācītājmuižas ēka, un kapukalniņš ar Kaupo pieminekli.
Senāko Kubeseles baznīcu senā kulta vietā blakus savam pilskalnam licis uzcelt Gaujas līvu ķēniņš Kaupo. Pirms nāves viņš savus zemes īpašumus novēlējis draudzei.[1]
Līdz 17. gadsimtam baznīcas arhitektūra bija lakoniska: vienjoma sarkaniem dakstiņiem klātiem divslīpju jumtu bieza mūra celtne ar šaurām, dziļām logailām. Zviedru Vidzemes baznīcu revīzijā 1630. gadā konstatēts, ka baznīca bijusi bez spārēm un jumta, vienīgi koris segts salmiem, 1643. gada revīzija secināja, ka baznīca ir bijusi gatava, tikai vēl bez griestiem, 1669. gadā norādīts, ka baznīca joprojām bez griestiem, zvans karājoties kalnā uzceltās stalažās; 1699. gadā Domēņu lietu (Ekonomische Verwaltnung) pārvaldnieks (Statthalter), Zviedrijas karaļa vietvaldis Mihaēls fon Štrokirhs (Mikael von Strokirch, 1649 - 1723-24?),[2] uzdeva namdarim salabot sakritušo baznīcu – uzlikt jumtu, ielikt logus, meistars Indriķis (Heinrihs) Vēde, kurš nereti strādāja pēc zviedru būvmeistara Larsa Nilsona Spāka (Lars Nilson Spaak) projektiem, uzcēla nelielu jomtgales tornīti ar gaili.
Pēc Lielā Ziemeļu kara 1739. gadā baznīca atkal bija nonākusi nožēlojamā stāvoklī, pat baznīcas kancele atbalstīta ar trim sētas mietiem; 1775. gadā atkal laboja jumtu, bet 1865. gadā izdarīja pamatīgu remontu, kanceli pārcēla ziemeļu stūrī, ievērojami paplašināja triumfa arku, lika jaunus ģipša griestus, solus un durvis.[3][4]
1865. gadā Krimuldas muižas īpašnieks Līvens un Engelhārtes muižas īpašnieks Konrāds fon Dāls ziedoja naudu baznīcas izgreznošanai, 1870. gadā tika mainīta altārglezna, ko pagādājis Bīriņu muižas īpašnieks Augusts Frīdrihs fon Pistolkorss,[5] kurš pats iesvētīts šajā baznīcā, jo „vecā bilde ar savām raibām pervēm, cik mīļa arī nebūtu apradušai draudzei bijusi, tomēr nesaskanēja kopā nedz ar baznīcas glītumu, nedz ar mācītas sirds lutinātām domām”, tāpēc pēc Bertela Torvaldsena marmora skulptūru parauga viņa skolnieks Johans Nepomuks Cvergers (Zwerger, 1796-1868) izgatavoja jauno altāri; Pistolkorss lika dibenlogos ievietot sarkanas, bet sānos – zaļas un sarkanas – vitrāžas, taču vecā altārglezna atstāta altāra loga sienmalā, bet kancelei blakus iepretim kancelei Pistolkorss licis novietot Lutera krūšutēlu uz tumšsarkana fona, uz ģērbkambara griestiem uzgleznot bībeli ar krustu un palmaszaru, kā arī iecerēja rotāt ģērbkambari ar ar baznīcas kādreizējo mācītāju un draudzes priekšnieku – „mūsu draudzes neaizmirstamu citkārtīgu kopēju un ganu” – attēliem, sākot ar Pistolkorsa mātes tēvu grāfu Augustu Mellīnu, ilggadēju baznīcas tiesas priekšsēdētāju, Krimuldas un Pēterupes baznīcu pērminderi, mācītāju Emanuēlu Pēgavu, kam iepriekšējais kapos licis akmeni, bet Pistolkorss – zelta burtus, bīskapu Ulmani, mācītāju Bekmani, Paulu Zībergu, kurš devies uz Pēterburgu. Šajā laikā baznīcas pērminderi bija Eduards fon Radeckis un Augusts Langals (August Langhals),[6] bet mācītājs – Vilhelms Frīdrihs Valters Otrais, kurš dzīvoja Engēlhartē, ko nedrīkst sajaukt ar Vilhelmu Frīdrihu Valteru Pirmo, kurš dzīvoja Ropažos, būdams Ropažu un Allažu mācītājs.[7] Jaunā iekārtojuma atklāšana bija apvienota ar Pistolkorsa vecākā dēla Aleksandra[8] pirmā krustbērnu kristībām.[6]
1823. gadā Kristiņš no Katlakalna uzbūvē ērģeles ar deviņiem reģistriem, kuras kā nederīgas pārdeva Jērkules skolai par 150 rubļiem, bet 1910. gadā Martina firma uzbūvēja jaunas, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā.[9]
No 1902. gada līdz 1905. gadam pēc Augusta Reinberga projekta koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis. Jaunas ērģeles iegādātas un iesvētītas 1926. gada 7. martā ar 778 stabulēm (13 balsis), izmaksājušas Ls 6900,[10] 1930. gadā sakarā ar dievnama 725 gadu jubileju to atjauno, bet 1940. gadā arhitektūras students Ansis Bērziņš uzsāk dievnama izrotāšanu.[11]
Padomju okupācijas laikā baznīcas ēku postīja, 20. gadsimta astoņdesmitajos tā daļēji bija bez jumta. Pēc neatkarības atgūšanas dievnamu atjaunoja 1991. gadā.[12]
Krimuldas baznīcas ēka ir Latvijas Republikas valsts nozīmes kultūras piemineklis no 1930. gada.[9] Pieminekļu valdes, vēlāk Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aizsardzībā ar Nr.6701.[13]
Krimuldas baznīcā kalpojuši šādi mācītāji[14]:
No 1700. gada līdz 1851. gadam Krimuldas draudzei bija pievienota Svētā Pētera kapela (Peterscapelle) pie Pēterupes grīvas, tagadējo Saulkrastu teritorijā.
Blakus Krimuldas baznīcai, Runtiņupītes krastā uz paugura, sena pilskalna 1775. gadā cēlis zviedru izcelsmes Krimuldas muižas īpašnieks barons Magnuss fon Helmersens. Mācītājmuižā dzīvojuši mācītāji T. Šēnbergs, K. E. Pēgavs, K. K. Ulmanis, K. L. Bekmanis, kā arī citi; ēkas būvforma ir tradicionāla, maigi noapaļota, nedaudz smagnēja, vērtīgi mākslas pieminekļi bija 19. gadsimta sākuma durvju vērtnes, kas tagad aizstātas ar jaunām, restaurētas ir kāpnes vestibilā.[30] Blakus atrodas „Vītagas”, senā zvaniķa māja.
Vecā kapsēta jeb Baronu kapi atrodas Krimuldas baznīcas teritorijā. Krimuldas baznīcas draudzes hronikā ir rakstīts, ka vecā kapsēta vairākkārt paplašināta.
1820. gadā dienvidu pusē, kapsētai piešķīra jaunu zemes gabalu. Netālās Engelhartes muižas īpašnieks K. fon Dāls iežogoja jauno gabalu un par to baznīcas konvents piešķīra viņam vietu dzimtas kapiem, ko ar kokiem vēlāk izveidoja, lai atšķirtos no pārējās kapsētas. Kapsētas visvecākā daļa bija iežogota ar laukakmeņu sētu.
1826. gadā iesvētīja otru zemes gabalu dienvidu pusē. Kapsētā atrodas arī grāfa Duntena kapliča, kas tikusi postīta Pirmā pasaules kara laikā. Vecajā kapsētā apglabāts arī ilggadējais Krimuldas mācītājs Vilhelms Frīdrihs Valters ar saviem piederīgajiem. 1928. gadā Krimuldas draudze sabrukušo vārtu stabu vietā uzcēla divus baltus betona stabus un atjaunoja arī laukakmeņu sētu. Kapsētā atrodas arī ievērojamā sludinātāja brāļa Friča Ecbaha kapa piemineklis. Fricis Ecbahs miris 1909. gada septembrī, un viņa bēres organizēja Krimuldas muižas īpašnieku – firstu Līvenu ģimene.
Baronu kapi piedzīvojuši neskaitāmus kapu postītāju uzbrukumus. Draudze vairākkārt rīkojusi talkas kapsētas sakopšanai, palīdzību sniedz arī Krimuldas novada pašvaldība.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.