![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/langlv-640px-Flag_of_Russia.svg.png&w=640&q=50)
Krievija olimpiskajās spēlēs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1994. gada Albērvilas spēlēs, savukārt pēc diviem gadiem tā pirmo reizi piedalījās 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā. Taču kā Krievijas Imērija tā pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās 1900. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs, piedaloties līdz 1912. gada Stokholmas spēlēm. Krievija olimpiskajās spēles pēc tam atgriezās pēc 40 gadu pārtraukuma Padomju Savienības sastāvā, sportistiem pārstāvot to līdz Padomju Savienības sabrukumam. Pēc Padomju Savienības likvidācijas 1991. gadā Krievija 1992. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās Apvienotās komandas sastāvā un 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs atkal atgriezās kā Krievija. Savukārt 2018. gada Phjončhanas ziemas spēlēs Krievijas sportisti startēja Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja liedza šajās spēlēs Krievijas sportistiem startēt zem sava karoga, jo vairāki sportisti bija iesaistīti valsts finansētā dopinga sistēmā, kuru izgaismoja Maklarena ziņojums.
Krievija olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
![]() | |||||||||
SOK kods | RUS | ||||||||
NOK | Krievijas Olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
| |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
| |||||||||
Citas saistītas dalības | |||||||||
![]() ![]() ![]() ![]() |
Krievijas Olimpiskā komiteja tika izveidota 1991. gadā un starptautiski atzīta 1993. gadā. Krievijas teritorijā ir tikušas organizētas divas olimpiskās spēles. 1980. gadā Padomju Savienība organizēja vasaras olimpiskās spēles Maskavā un 2014. gadā Krievijas pilsētā Sočos tika sarīkotas ziemas olimpiskās spēles.
Kopš Krievijas dalības olimpiskajās spēlēs, kā neatkarīgai valstij, tā ir izcīnījusi 545 olimpiskās medaļas, no tām 424 medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs un 121 medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. No 545 medaļām, 194 ir zelta medaļas, 165 ir sudraba medaļas un 186 — bronzas medaļas. 1996. gada Atlantas un 2000. gada Sidnejas vasaras spēlēs pēc kopējo iegūto medaļu skaita tā bija otrajā vietā, savukārt nākamajās divās — 2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas vasaras spēlēs — trešajā vietā. Krievija ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kopēju iegūto medaļu skaitadivas reizes ir bijusi pirmajā vietā — 1994. gada Lillehammeres un 2014. gada Soču spēlēs. Visvairāk medaļu Krievija ir izcīnījusi vingrošanā (64 medaļas), vieglatlētikā (60 medaļas) un cīņas sportā (56 medaļas). Cīņas sportā tā ir līdere starp valstīm pēc iegūtajām medaļām. Savukārt no ziemas olimpiskajiem sporta veidiem Krievija visvairāk medaļas ir izcīnījusi distanču slēpošanā (33 medaļas), daiļslidošanā (26 medaļas) un biatlonā (22 medaļas). Kopumā Krievija medaļas ir ieguvusi 24 vasaras un 13 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Ar medaļām visbagātākais Krievijas sportists ir vingrotājs Aleksejs Ņemovs. Viņš no 1996. līdz 2000. gadam olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas.
Kopš Krievijas dalības tai ir atņemtas 45 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām dopinga analīzēm. Atņemto medaļu kopskaita ziņā Krievija ir pirmajā vietā.
Visas medaļas, ko izcīnīja Krievijas Impērija un Padomju Savienība vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs mantoja Krievija, taču to skaits netiek iekļauts kopējā Krievijas medaļu skaitā. Arī 2018. gada Phjončhanas ziemas spēļu iegūtās medaļas netiek ieskaitītas kā Krievijas iegūtās medaļas.