Kolhozs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kolhozs (krievu: колхо́з, akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20. gadsimtā, kuru individuālo saimniecību (Latvijā, piemēram, viensētu) vietā organizēja sociālistiskajā lauksaimniecībā un zvejniecībā.[1] Kolhozos ražošanas līdzekļi (zeme, iekārtas, lopi, sēklas u.c.) bija kopsaimniecības paju īpašnieku kopīpašums. Ienākumi no saimniekošanas tika sadalīti saskaņā ar dalībnieku kopēju lēmumu.
Kolhozi tika izveidoti, apvienojoties lauksaimniekiem, tos vadīja priekšsēdētāji (atšķirība no sovhoziem, kurus izveidoja valsts un kurus vadīja direktori).[2]
Saistībā ar kolhoziem tika lietoti tādi jēdzieni kā kolhozu demokrātija un kolhozu tiesības.[3]