![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/Gunta_Niedoli%25C5%2586a_kokles.jpg/640px-Gunta_Niedoli%25C5%2586a_kokles.jpg&w=640&q=50)
Kokle
latviešu tautas mūzikas instruments. / From Wikipedia, the free encyclopedia
Kokle (latgaliešu: kūkle) jeb vēsturiski kokles[14][15][16][17] (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē[18] — tā saucamajā Baltijas psaltērijā. Pirmais iespējamais ar koklēm līdzīgu instrumentu saistīts arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, savukārt senākās drošās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no 17. gadsimta sākuma. Pirmā zināmā kokļu melodija pierakstīta 1891. gadā, bet pirmie kokļu ieskaņojumu skaņuplatēs un kinofilmās veikti 20. gadsimta 30. gados.[19] Kokles un koklēšana kā tradicionāla kultūras vērtība iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[20]
- Šis raksts ir par latviešu tautas mūzikas instrumentu. Par citām jēdziena Kokle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kokle | |
---|---|
![]() Gunta Niedoliņa izgatavotas dažāda veida kokles | |
Stīgu instruments | |
Citi nosaukumi | Kokles, kūkles, kūkle (Latgalē) |
Klasifikācija | Strinkšķināmais stīgu instruments, stīgskanis |
Hornbostela—Zaksa klasifikācija |
314.122 (Diatonisks lautveida stīgu instruments) |
Izgudrotājs | tautas mūzikas instruments |
Citi saistīti instrumenti | |
Kankles, kāndla, kannele, kantele, gusļi | |
Mūziķi | |
Mārtiņš Baumanis, Latvīte Cirse, Līga Griķe (koncertkokle),[1] Nikolajs Heņķis (1864—1933),[2] Namejs Kalniņš,[3] Matīss Korāts (1900–1978),[2] Pēteris Korāts (1871—1957),[2] Māris Muktupāvels, Valdis Muktupāvels, Jānis Poriķis (1909—1992),[2] Biruta Ozoliņa, Laima Jansone, Ansis Jansons,[4][5] Aloizijs Jūsmiņš (koncertkokle) | |
Izgatavotāji | |
Tradicionālās kokles: Jānis Atslēga, Uldis Austriņš, Viktors Černoglazovs,[6] Gunārs Igaunis,[7][8] Nikolajs Heņķis (1864—1933),[2] Māris Jansons, Eduards Klints,[6] Pēteris Korāts (1871—1957),[2] Ģirts Laube, Krists Jānis Lazdiņš, Kārlis Lipors, Edgars Lipors, Guntis Niedoliņš,[6] Jānis Poriķis (1909—1992),[2] Valters Reiznieks (cītarkokles), Andris Roze, Jānis Rozenbergs, Rihards Valters, Edgars Vilmanis-Meženieks, Voldemārs Tjuniņš,[6] Donāts Vucins[9] Koncertkokles: Gatis Akmentiņš[10] Matīss Korāts (1900—1978)[2] Imants Robežnieks[11][12][13] |