Kaspars Bušs
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaspars Bušs (1919 - 1988) bija latviešu mežzinātnieks, ekologs, izstrādājis jaunu mežu tipoloģisko klasifikāciju Latvijai, jaunus mežu apsainiekošanas un audžu veidošanās principus.
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Kaspars Bušs dzimis 1919. gada 5. jūlijā Krievijā Ufas guberņas Menzeļinskas rajonā mežziņa kordonā starp Jelaņi un Savaļjevo sādžām mežziņa Kriša Buša un Ellas Bušas, dzimušas Zvejniece, ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene turp bija devusies bēgļu gaitās un atgriezās Latvijā 1921. gadā.[1] 1922. gada 25. janvārī Krišs Bušs tiek iecelts par virsmežziņa vietas izpildītāju Bornes (vēlāk Grīvas) virsmežniecībā.[2] Ģimene pārceļas uz dzīvi Ilūkstes apriņķī.
Kaspars Bušs mācījies Daugavpils pilsētas 2. pamatskolā un 1936. gadā beidzis Daugavpils 1. ģimnāziju. No 1936. līdz 1943. gadam mācījies un absolvējis Jelgavas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļu. Padomju okupācijas varasiestādes šo diplomu neatzina, un 1957. gadā K. Bušs vēlreiz absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti.[3]
1943. gadā mobilizēts SS 19. grenadieru divizijā. Ievainots, 1945. gadā nonācis Padomju armijas gūstā. Ieslodzīts Piemaskavas karagūstekņu nometnē pie Perovo, atbrīvots 1946. gadā.[1]
No 1947. līdz 1961. gadam strādājis Mežierīcības kantorī un Mežu pētīšanas stacijā. Strādādams par galveno speciālistu Valsts Meliorācijas projektēšanas institūta Meža meliorācijas daļā, 1958. gadā aizstāvējis mežsaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju. No 1961. gada uzsācis darbu Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, 1967. gadā kļuvis par Mežu hidromeliorācijas laboratorijas vadītāju. 1973. gadā Tartu Universitātē aizstāvējis bioloģijas zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Latvijas PSR nosusināto mežu tipoloģiskā novērtēšana".[3]
Kaspars Bušs bija kaislīgs mednieks, interesējies par medniecību un atreferējis ārzemēs publicētus rakstus par to. Tie apkopoti krājumā "Informācija un komentāri medniecības jautājumos", kas pārpublicēts 2019. gadā grāmatā "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums"[4]. Kaspars Bušs aizrāvies arī ar fotogrāfiju, bijis fotokluba "Rīga" biedrs[1]. Viņa sarakstītie draudzīgie sarži un apsveikumi, kolēģu sakrāti un apkpopoti, publicēti jau minētajā krājumā 2019. gadā.
Kaspars Bušs miris 1988. gada 8. jūnijā. Apglabāts Cēsīs Meža kapos.[5]
Kaspars Bušs uzauga mežkopja ģimenē, un viņa interese par dabu, par mežu kā vienumu (termins "ekosistēma" tad vēl nebija formulēts) pieauga reizē ar pašu. Vēl pirms kara, mācoties universitātē, viņš vasarās strādāja Mežu pētīšanas stacijā. Darbu pēc kara un gūstekņu nometnes viņš atsāka Mežu ierīcības kantorī. Vēlāk, strādādams Valsts meliorācijas projektēšanas institūta Mežu meliorācijas daļā, K. Bušs izstrādāja un 1958. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Tajā parādīti pētījumu rezultāti par kokaudzes augšanas gaitas izmaiņām pēc nosusināšanas. Iezīmēti arī turpmāko pētījumu virzieni meža hidromeliorācijas jomā - nosusināšanas efekts jāvērtē saistībā ar meža tipu; nosusināto mežu taksēšanai jābalstās uz koksnes tekošo pieaugumu, saimniecisko vecumu, tekošo bonitāti un papildu pieaugumu.[6]
1961. gadā K. Bušs pārgāja darbā uz ZA Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūta Meža hidromeliorācijas laboratoriju. Sākās intensīvs lauka darbu periods, tika ierīkoti parauglaukumi un veikti mērījumi visā Latvijā. 1967. gadā viņš kļuva par šīs laboratorijas vadītāju. Tika savākta plaša informācija par kokaudžu attīstību, par dzīvās zemsedzes izmaiņām pēc mežu meliorācijas. Pilnībā tika nofiksēti meliorācijas sistēmu lietderīgākie parametri - grāvju dziļums, to savstarpējais atstatums atkarībā no meža tipa.[6]
K. Bušam radās pārliecība, ka toreizējā nosusināto meža tipoloģija neatbilst patiesajai situācijai Latvijas mežos. 1972. gadā viņš izstrādāja jaunu nosusināto mežu tipoloģiju, kuru aizstāvēja Tartu Universitātē un ieguva bioloģijas zinātņu doktora grādu. Nosusināto mežu ekosistēmu klasifikācija balstās uz to informāciju, ko sniedz izvēlēta un dokumentēta audzes elementu kopa. Ekosistēmas tika sagrupētas, veicot komponentu analīzi ar toreiz pieejamajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Šo metodi Kaspars Bušs izmantoja arī pēc dažiem gadiem, klasificējot sausieņu mežus. Tādejādi izveidota viengabalaina Latvijas mežu tipoloģija, kuru Latvijā izmanto jau piecdesmit gadus.[6]
1978. gadā K. Bušs noformulēja un sāka popularizēt jaunu mežzinātnes teoriju un jaunas apsaimniekošanas metodes. Tajā pašā gadā tika izdota mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra pavēle par audzes mērķa iedibināšanu Latvijas mežos. Pavēles zinātnisko pamatojumu par tīraudžu audzēšanu mistrotā mežā bija sagatavojis K. Bušs.[6]
Savas darbības pēdējā gadu desmitā Kaspars Bušs strādāja, lai radītu vienotu, ekoloģiski pamatotu, meža audzēšanas programmu, kas aptvertu visus etapus, sākot no meža atjaunošanas un beidzot ar audzes nociršanu galvenajā cirtē. Tika izdota un par bibliogrāfisku retumu kļuva Kaspara Buša un Imanta Ieviņa monogrāfija par meža kopšanas ciršu ekoloģiskajiem un tehnoloģiskajiem pamatiem.[6]
K. Bušs piedalījies ar referātiem Vissavienības konferencēs Krievijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Karēlijā un citur. Viņš organoizējis un vadījis nozīmīgas sanāksmes Latvijā, piemēram, Vissavienības paplašinātais mežsaimniecības un agro-meliorācijas plēnums Rīgā 1968. gadā, Vissavienības sanāksme par skaitļošanas metožu lietošanu veģetācijas struktūras izpētē Salaspilī 1971. gadā[7].
Kaspars Bušs kopš 1963. gada bija Latvijas Botāniķu biedrības biedrs.[8] Piedalījās Baltijas botāniķu ekspedīcijās - konferencēs, uzstājās ar referātiem. Viņa ievāktie sūnu paraugi (834) glabājas "Silvas" sūnu herbārijā[9].
Kaspars Bušs sūnas ne tikai vācis un noteicis, bet arī zīmējis. 51 zīmējums, kas saglabājies "Silavā", arī publicēts izdevumā "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums".
Par godu Kaspara Buša simtgadei 2019. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» kopā ar Latvijas Zinātņu Akadēmiju izveidoja Kaspara Buša balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Šī balva tiek piešķirta par fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kas sekmējuši Latvijas meža ekosistēmas izzināšanu saistībā ar meža vērtības palielināšanu.[10]
2019. gadā "Silavas" kolēģi sagatavoja un izdeva Kaspara Buša kopotos rakstus "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums". Tajā pārpublicēti viņa nozīmīgākie darbi un Māra Laiviņa sastādīta bibliogrāfija (38. - 48. lpp.).
Rakstījis arī "Dabas un Vēstures kalendāram", "Zinātnei un Tehnikai", "Literatūrai un Mākslai", Lauksaimniecības Enciklopēdijai, Latvijas Padomju enciklopēdījai, Enciklopēdījai Latvijas Daba.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
