Termālie ūdeņi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Termālie ūdeņi, arī termas,[1] ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C. Izplūstot virszemē, tie veido karstos avotus.[2] Pastāv arī citas definīcijas, saskaņā ar kurām avotu var saukt par karstu, ja tā temperatūra ir augstāka par attiecīgā apgabala gada vidējo temperatūru,[3][4] ja tā temperatūra ir augstāka par cilvēka ķermeņa temperatūru u.c.[5]
Lielākā daļa karsto avotu tiek baroti ar termālo ūdeni, ko aktīvā vulkānisma zonās silda magmas intrūzijas. Tomēr ne visi karstie avoti ir piesaistīti šādām vietām; ūdeni var sasildīt arī konvektīvā cirkulācija — pazemes ūdeņi, sūcoties lejup, sasniedz aptuveni kilometra vai lielāku dziļumu, kur klintīm ir augstāka temperatūra zemes garozas ģeotermiskā gradienta dēļ, kas pirmajos 10 km ir aptuveni 30°C uz kilometru.[6]
Termiskā ūdens avoti tiek iedalīti siltos (+20…+37°C), karstos (+37…+50°C) un ļoti karstos (+50…+100°C).
Vizuāli iespaidīgākā termālo ūdeņu veidotā dabas parādība ir geizers — karstais avots, kas izdala ūdeni atsevišķu tvaika vai verdoša ūdens strūklu veidā.