From Wikipedia, the free encyclopedia
Karaļa gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. f2-f4.
Karaļa gambīts | |
---|---|
Gājieni | 1. e4 e5 2. f4 |
ECO kods | C30-C39 |
Pirmavots | R. Lopess |
Piederība | Atklātās atklātnes |
Tas pieder pie atklātām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodu no C30 līdz C39.
Pirmoreiz pieminēts R. Lopesa darbā (1561. g.), vēlāk Dž. Greko, Dž. Polerio, A. Salvio un citos.[1] Karaļa gambīts 18. un 19. gadsimtā daudziem bijis iemīļota, bet arī bieži klupieniem bagāta atklātne. 19. gadsimta otrā pusē šaha aizsardzības un pozicionālās spēles metodes būtiski pilnveidojās. Tas noveda pie tā, ka melnie spēles gaitā, bieži vien atdodot upurēto bandinieku, ieguva drošu, mazāk taktiski saspringtu stāvokli. Kā sekas karaļa gambīts tika spēlēts arvien retāk. No lielmeistariem tikai Rūdolfs Špīlmans, kas vēlāk tika iesaukts par pēdējo karaļa gambīta bruņinieku, 20.gs. 20. — 30. gados to vēl lietoja regulāri, bet Savēlijs Tartakovers epizodiski. Pēc Otrā pasaules kara tikai Dāvids Bronšteins un Boriss Spaskis to lietojuši dažās partijās.
Ar bandinieka "f" upuri baltie aizvilina melno bandinieku un cenšas ar d2-d4 izveidot bandinieku centru un pāriet uzbrukumā. Mūsdienu traktējumā baltie necenšas uzbrukt par katru cenu, bet ir gatavi apmierināties tikai ar pozicionālām priekšrocībām. Melnie ir iespējas ne tikai sekmīgai aizsardzībai, bet arī cīņai par iniciatīvu.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.