Kārels Ēnpalu

Kārels Ēnpalu (igauņu: Kaarel Eenpalu; 1888—1942), līdz vārda maiņai 1935. gadā — Kārlis Augusts Einbunds (Karl August Einbund), bija igauņu žurnālists, politiķis. Rīgikogu deputāts (1920—1937), Igaunijas iekšlietu ministrs (1920, 1921—1924, 1924—1926, 1934—1938), Igaunijas Valsts vecākais (1932) un Igaunijas premjerministrs (1938—1939).^[2]

Kārels Ēnpalu Kaarel Eenpalu
Kārlis Augusts Einbunds (pēc 1935. gada Kārels Ēnpalu)
Rīgikogu spīkers
Amatā 1926. gada 22. jūnijs — 1932. gada 19. jūlijs
Priekštecis	Augusts Reijs
Pēctecis	Jāns Tenisons
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā 1932. gada 19. jūlijs — 1932. gada 1. novembris
Priekštecis	Jāns Tēmants
Pēctecis	Konstantīns Petss
Rīgikogu spīkers
Amatā 1933. gada 18. maijs — 1934. gada 29. augusts
Priekštecis	Jāns Tenisons
Pēctecis	Rūdolfs Penno
Igaunijas Iekšlietu ministrs
Amatā 1934. gada 25. augusts — 1938. gada 9. maijs
Priekštecis	Johans Millers
Pēctecis	Rihards Vērmā
Igaunijas premjerministrs
Amatā 1938. gada 24. aprīlis — 1939. gada 12. oktobris
Prezidents	Konstantīns Petss
Priekštecis	Konstantīns Petss[1]
Pēctecis	Jiri Uluotss
Dzimšanas dati	1888. gada 16. maijā Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija)
Miršanas dati	1942. gada 27./28. janvārī Vjatlags, Kirovas apgabals, PSRS (tagad  Krievija)
Tautība	igaunis
Profesija	Politiķis, žurnālists
Augstskola	Tērbatas Universitāte, Maskavas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1888. gada 16. maijā Tērbatas apriņķa Vesneru pagasta Palu māju saimnieka ģimenē. Mācījās Vesneru pagastskolā, tad Hugo Treffnera proģimnāzijā. Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1909—1914), vēlāk pabeidza Maskavas Universitāti. No 1910. līdz 1912. un 1915. gadā bija Tērbatā iznākošā laikraksta Postimees redakcijas loceklis.

Pirmā pasaules kara laikā no 1917. līdz 1918. gadam bija artilērijas baterijas komandieris Pirmajā Igauņu artilērijas vienībā. 1918. gadā — Postimees redaktors. Igaunijas brīvības cīņu laikā komandēja Tartu studentu bataljonu (1918—1919), bet vēlāk artilērijas bateriju Otrajā Igauņu Artilērijas vienībā.

K. Einbunda (pa kreisi) svinīgā sagaidīšana Berlīnes dzelzceļa stacijā. Pa labi Reihstāga prezidents Pauls Lēbs (1930).

1919.-1920. gadā viņš bija Valsts kontrolieris Pagaidu valdībā un Igaunijas Satversmes sapulces deputāts, līdzteku arī laikraksta Tallinna Teataja galvenais redaktors (1920). un 1924. gadā — laikraksta Kaja redaktors. Ēnpalu ilgstoši bija Rīgikogu deputāts (1920—1937), atkārtoti Igaunijas iekšlietu ministrs (1920—1926), atskaitot Pīpa un Akela ministru kabinetus un no jauna 1934.-1938. gadā. Tiek uzskatīts par Igaunijas policijas izveidotāju.^[3]

No 1926. gada 22. jūnija līdz 1932. gada 19. jūlijam un no 1933. gada 18. maija līdz 1934. gada 29. augustam Ēnpalu bija 3. 4. un 5. Rīgikogu priekšsēdētājs. No 1932. gada 19. jūlija līdz 1. novembrim viņš bija Igaunijas Valsts vecākais (premjerministrs).

No 1938. gada un Pārstāvju palātas deputāts un Igaunijas premjerministrs. No premjerministra amata atkāpās pēc 1939. gada Igaunijas—PSRS bāzu līguma noslēgšanas.

Pēc Igaunijas okupācijas Ēnpalu tika atcelts no vadošiem amatiem AS Centralkase un AS Eesti Phosphorit, arestēts 1940. gada jūlijā un deportēts uz PSRS, kur 1942. gada 27./28. janvārī mira Vjatkas nometnē.

Atsauces

1. Prezidents - reģents
2. 1942. gada 27. janvāris. Latvijas Avīze
3. «Igaunijas Ministru Prezidenta Kārela Enpalu 50. gadi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 28. janvārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārels Ēnpalu.