Jordāna
upe Tuvajos Austrumos, ietek Nāves jūrā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Jordāna (arābu: نهر الأردن, Nahr al-Urdunn, ivritā: נהר הירדן, Nehar haYarden) ir upe Tuvajos Austrumos, kas sākas Golānas augstienēs, tālāk plūst uz dienvidiem, ietek Kinnereta ezerā (Galilejas jūrā), bet pēc tam turpina tecējumu uz dienvidiem līdz ietek Nāves jūrā. Upes garums ir 251 km. Upes augštecē Jordāna lielākoties ir sekla un strauja. Pēc iztecēšanas no Kinnereta tā kļūst plata ar stāviem krastiem. Jordāna ir upe, kuras ietekas augstums ir viszemākais pasaulē (418 metri zem jūras līmeņa).
Jordāna | |
---|---|
Jordānijā | arābu: نهر الأردن |
Izraēlā | ivritā: נהר הירדן |
Izteka | Golānas augstienes, uz Sīrijas un Libānas robežas 33°11′12″N 35°37′09″E |
Ieteka | Nāves jūrā 31°45′41″N 35°33′30″E |
Baseina valstis | Jordānija, Izraēla, Libāna, Sīrija |
Garums | 251 km |
Iztekas augstums | 2814 m |
Ietekas augstums | -418 m |
Kritums | 338 m |
Vidējā caurtece | 50 m³/s |
Baseina platība | 18 300[1] km² |
Galvenās pietekas | Jermūka, Zarka |
Jordāna Vikikrātuvē |
Jordānas upes izveidotajā ielejā ir maz nokrišņu, tāpēc tai ir liela nozīme lauksaimniecībā. Upes ūdens tiek izmantots lauku apūdeņošanā. Atsevišķas teritorijas upes krastos ir aizsargātas, lai saglabātu dabas daudzveidību.
Kristietībā Jordāna ir ievērojama ar to, ka Jānis Kristītājs šajā upē kristīja Jēzu Kristu. Liela nozīme Jordānai ir arī jūdaismā un islāmā.