Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā reize, kad olimpisko spēļu programmā bija iekļauts jāšanas sports. Jāšanas sports tika aizvadīts Breteja laukumā, 7. apgabalā, Parīzē. Tās notika no 1900. gada 29. maija līdz 2. jūnijam. Jāšanas sacensībās tika aizvadītas 5 disciplīnas, no kurām šobrīd Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzīst 3 disciplīnas (konkūrs, augstlēkšana un tāllēkšana).[1][2] Šī bija pirmā reize, kad jāšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā.
Jāšana Olimpiskajās spēlēs | |
Norises vieta | Breteja laukums, Parīzes 7. apgabals, Parīze, Francija |
---|---|
Norises laiks | 1900. gada 29. maijs — 2. jūnijs |
Disciplīnu skaits | 3 + 2 (neatzīst SOK) |
Dalībnieki | 58 (56 vīrieši un 2 sievietes) no 8 valstīm |
1912 Stokholma» |
Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | ||||
---|---|---|---|---|
Sportisti | ||||
Disciplīnas (atzīst SOK) | ||||
Konkūrs | ||||
Augstlēkšana | ||||
Tāllēkšana | ||||
Disciplīnas (neatzīst SOK) | ||||
Jāšanas medības | ||||
Pasta piegāde | ||||
1912 → |
Visas disciplīnas bija atvērtas abiem dzimumiem. Kopējais dalībnieku skaits jāšanā precīzi nav zināms. Taču tas varētu 58 sportisti.[3] Dalībnieku skaita aprēķināšanu apgrūtina fakts, ka jātnieks varēja piedalīties sacensībās vairākas reizes ar dažādiem zirgiem. Kopumā bija pārstāvētas 8 valstis, taču olimpiskajās disciplīnās startēja piecu valstu pārstāvji. Sacensībās startēja arī divas sievietes — jātnieces: Elvīra Gerra un Mulēna.
No disciplīnām, kuras atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja, visvairāk medaļu izcīnīja Beļģija (4 medaļas). Olimpiskās medaļas izcīnīja trīs valstis.