Izraēlas Aizsardzības Armija (ivr. צבא ההגנה לישראל - Cva ha-hagana le-Israel, saīsin. ivr. צה"ל - Cа́hal) ir Izraēlas valsts bruņotie spēki.
Izraēlas Aizsardzības armija ir visām modernā kara prasībām atbilstoši un lieliski sagatavoti bruņotie spēki, kas ar savām kaujasspējām dominē visā reģionā.
Ebreju paramilitārie formējumi pirms valsts dibināšanas
1907. gadā uz viena kibuca bāzes izveidota pirmā organizētā ebreju bruņotā grupa „Bar Gior“ ziemeļu Galilejā, kas veica terora aktus pret Osmaņu varas iestādēm, apsargāja kibuca saimniecību, piegādāja Lielbritānijai militārās izlūkošanas datus. 1909. gadā no "Bar Giora" atdalījās nelegāla kaujas organizācija "Hašomer" (Aizsargi). 1920.g. Hašomer pārstrukturizējās un izveidoja jaunu pagrīdes kaujas organizāciju „Hagana“, kura uzsāka aktīvu bruņošanos (tai pat bija savas pagrīdes ieroču darbnīcas). Sākot ar 1934. gadu "Hagana" kaujiniekus sāka apmācīt Itālijas Jūras karaskolā Chivitta Vekkia (šī sadarbība ar Musolini ilga līdz 1938.g.). 1936. gadā tika izveidotas mobilās kavalērijas vienības "Hanodedet", vidēji 70 cilvēki grupā, kas darbojās pēc t.s. nāves eskadronu principa. 1938. gadā no Polijas “Hagana” iegādājās 2750 šautenes, 225 ložmetējus, 10 000 rokas granātas.
1939. gadā ebreju pašpārvaldes pašaizsardzības vienībās legāli bija jau 10 bruņoti municipālās policijas bataļoni, 14 441 policists. Pēc cionistu vadības līguma ar Lielbritānijas valdību jau 1939. gada vēlā rudenī sāka veidot un apmācīt Lielbritānijas bruņoto spēku sastāvā ebreju brīvprātīgo vienības: tika izveidotas 15 rotas, kas kā 3 kājnieku bataljoni tika nosūtīti uz Lībiju un Ēģipti britu spēku kontingentā. Tika izveidota lidotāju skolā “Aviron”, kurā sāka apmācīt ebreju kaujas lidotājus.
Rezultātā XX gs. 40. gadu sākumā Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā pastāvēja 3 lieli ebreju kolonistu bruņotie formējumi: Hagana ("pašaizsardzība"), kas pakļāvās ebreju pašpārvaldes vadībai, kā arī Irgun un Lehi, kas nepakļāvās nevienam un darbojās patstāvīgi.
Haganas vienības bija sadalītas:
- Centrālā kadru virsnieku (pamatā no Ebreju brigādes demobilizētā personālsastāva kā arī Hašomeras veterāni) organizācija štāba un instruktoru funkciju izpildei;
- Palmah (no Plugot a-macah - "triecienvienības") - Otrā pasaules kara laikā sabiedroto izveidotas, apbruņotas un apmācītas regulārās armijas triecienvienības: 4 bataljoni un rezervisti;
- Pašpārvaldes policija - mandāta pārvaldes policijas palīgvienības, apbruņotas un apmācītas policejisko funkciju veikšanai (esot legāla institūcija, oficiāli nevarēja iesaistīties no likuma viedokļa apšaubāmās akcijās, taču nepieciešamības gadījumā pakļāvās Haganas vadībai);
- Lauka armija Hiš (heil sade - "kājnieku daļas") - aktīvā dienesta karavīri un rezervisti, - no karadienestā iesaucamo vecumu sasniegušiem komplektētas vienības, pakļautas karaklausības apmācībai (ar 1947. gada 7. novembra pavēli par Haganas restrukturizāciju, bija apvienotas 4 brigādēs: ziemeļu ("Lebanoni"), centrālā ("Aleksandroni"), dienvidu ("Givati") un Jeruzalemes ("Ecioni"));
- Zemessardzes vienības Him (heil mišmar - "sardzes daļas" jeb "aizsargi") - pamatā komplektētas no vecāka gadagājuma par aktīvajam karadienestam pakļautajiem, kas bija organizētas pēc teritoriālā principa 11 rajonu vienībās (Haifas, Telavivas un Jeruzalemes pilsētas bija izdalītas kā atsevišķas aizsardzības zonas);
- Jaunsargi Gadna (gdudei noar - "jaunatnes vienības") - vidusskolas audzēkņu vecumu sasniegušie jaunieši, kas bija organizēti vienībās, pakļauti militārai apmācībai un pildīja bruņoto vienību palīgfunkcijas (ziņojumu piegāde, nocietinājumu būve u.tml.).
Irgun jeb Ecel (saīsinājums no Irgun cvai leumi - "Ebreju kaujas organizācija") vienības bija sadalītas: organizācijas vadības štābs (izlūkošanas nodaļa, propagandas nodaļa, jaunatnes nodaļa u.c.), konspirētas kaujinieku vienības (heil a-krav), propagandas grupas (heil tāmula) un zemessardzes rezerve (t.sk. Beitar).
Lehi (saīsinājums no Lohamei Herut Israel - "Izraēlas brīvības cīnītāji") veidoja: organizācijas vadības štābs (izlūkošanas nodaļa, propagandas nodaļa, jaunatnes nodaļa u.c.), kaujinieku brigāde - sadalīta konspirētās diversantu grupās, un rezerve.
Pateicoties ebreju kaujinieku pieredzei, no tiem sāka komplektēt speciālo uzdevumu grupu “Palmah” (1500 vīri, 20 vienības, ieskaitot aviācijas un jūras vienības), kuras aktīvi jau 1941. gada pavasarī piedalījās britu spēku iebrukumā Sīrijā (kur tai laikā vēl jaunais virsnieks Moiše Dajans zaudēja aci), spridzinot komunikācijas un stratēģiski svarīgus punktus (piemēram, uzbrūkot Habbania lidostai pie Bagdādes) un Rašida Ali vadītās irākiešu sacelšanās apspiešanā. Pēc tam ebreju īpašās vienības ņēma aktīvu līdzdalību dienvidslāvu pretošanās kustībā (Tito vadītās komunistu partizānu armijas štābā praktiski visi virsnieki bija no ebreju specvienībām). 1942. gada rudenī Lielbritānijas bruņotajos spēkos tika izveidotas tikai no ebrejiem rekrutētas īpašo 10. brigādes uzdevumu vienības “Kommando N°51”, “Kommando N°3”, kuru kaujinieki izgāja specializēto diversantu kursu Aberdovejas (Aberdovey) bāzē Velsā, Ašnakarijas (Achnacarry) bāzē Skotijā, Istbornā un Litlhemptonā, kur atradās SIS (Secret Intelligence Service) un SAS (Special Air Service) mācību centri. Pēc kara visi šie profesionāļi iekļāvās Izraēlas bruņotajos spēkos. 1944.g. septembrī Lielbritānijā tika izveidota, apmācīta un apbruņota t.s. ebreju brigāde (sākotnēji 5000 vīri), kuras komandēšanu uzņēmās brigādes ģenerālis Ernests Franks Bendžamins (brigāde tika izformēta 1946. gadā, un pilnā sastāvā ieradās Palestīnā.) Kopumā Otrā pasaules kara gados militāro apmācību un pieredzi sabiedroto bruņotajos spēkos guva aptuveni 30 000 ebreju kaujinieku.[1]
1947. gada 10. Novembrī “Hagana” štāba priekšnieks Jakobs Dori izdeva pavēli par gaisa kara spēku — "Šerut Avir" (vēlāk pārdēvēti par "Heil Avir"), - izveidošanu. Gada beigās “Hagana” rīcībā bija 20 vieglās lidmašīnas “Auster”, “Taylorcraft”, “Tiger Moth”, kas bāzējās Sdedovā (Telaviva), Nir-Amā (Negevā), un Javnielā (ziemeļos). Aprīlī “Hagana” pārstāvji noslēdza vienošanos ar Čehoslovākiju (ar PSRS akceptu) par bruņojuma iepirkšanu, tai skaitā par 10 iznīcinātājiem “Avia S-199” (Čehoslovākijā 1946. gadā modificēts “Messerschmitt Bf-109”). 20.05. tika parakstīta vienošanās par vēl 20 iznīcinātāju piegādi (lidmašīnas uz Izraēlu nogādāja izjaukas, ar ASV transportlidmašīnām). “Hagana” iegādājās arī izlūkiznīcinātāju “Fairchild F-2”.[2] 1948. gada 20. maijā no Čehoslovākijas tika atvestas pirmās kaujas lidmašīnas un jau 29. maijā Budeijovices aviobāzē papildus apmācītie ebreju piloti iesaistījās karadarbībā, ar saviem iznīcinātājiem S-199 pārņemot gaisa telpas kontroli.
1948. gada 24. februārī “Hagana” tika izveidoti bruņutanku spēki "Šemeš" (Šerut ha-Mešurjanim). Sākotnēji to pamatā bija 2 bruņumašīnu bataļoni, un 3 britu kara bāzēs nolaupīti tanki (1 “Sherman” un 2 “Cromvel”). Jūnijā ebreju militāŗie spēki saņēma no Francijas 10 tankus H-39. Oktobrī no Itālijas atveda 30 bojātus “Sherman”.[3]
Bez tam pēc 2 Pasaulesk kara Palestīnā ieradās aptuveni 3500 brīvprātīgo no citām valstīm - visi labi apmācīti profesionāļi, ar kaujas pieredzi (aptuveni 1000 no ASV, 250 no Kanādas, 700 no Dienvidāfrikas, 600 no Lielbritānijas, 250 no Ziemeļāfrikas, 250 no Latīņamerikas, no Francijas, Beļģijas, Austrālijas, Rodēzijas un Somijas).[4]
Vienotu Izraēlas bruņoto spēku izveidošana
1947. gada 19. novembrī darbu uzsāka "Tautas dienesta centrs". Tika publicēta pavēle par visu karaklausībai derīgo ebreju vīriešu reģistrāciju. Pēc statistikas noskaidrošanas sākās mobilizācija obligātajā karadienestā, kam pakāpeniski tika pakļauti arī vecāki gadagājumi, daudzbērnu ģimeņu tēvi, tikko kā ieradušies imigranti, ārsti, daļēji arī sievietes (jaunveidojamo bruņoto spēku kodolu veidoja jau esošās Haganas vienības). Ar Izraēlas Pagaidu valdības 1948. gada 26. maija rīkojumu (31.05.1948. aizsardzības ministra pavēle) izveidotā militārā struktūra tika nosaukta par "Izraēlas Aizsardzības Armiju" (IAA). Ar šo rīkojumu visi bruņotie paramilitārie formējumi tika aizliegti un uzsākta to izformēšana.[5]
1948. gada 15. maijā IAA veidoja: 6 Hiš kājnieku brigādes (uz februārī sadalītās "Lebanoni" pamata izveidotās "Golani" un "Karmeli", kā arī "Aleksandroni", "Ecioni", "Givati" un pēc "Givati pārdislocēšanas februārī uz dienvidiem, Telavivas apkaimē izveidotā "Kirjati"), 3 Palmah triecienbrigādes ("Negev", "Harel" un "Iftah", izveidotas martā/aprīlī), Him vienības, specializētās armijas daļas, ģenerālštāba aparāts un aizmugures dienesti.
| Ebreju bruņoto formējumu skaitliskais sastāvs 1948. gada 15. maijā.[6] | |
| kopā skaits | bruņoto spēku vienības |
|---|---|
| 33 847 | Palmah - 6000; Hiš brigāde "Golani" - 3 573 (papildus vēl 522 algotņi); Hiš brigāde "Karmeli" - 2 238; Hiš brigāde - "Aleksandroni" 3 588; Hiš brigāde "Kirjati" - 2 504; Hiš brigāde "Givati" - 3 229; Hiš brigāde "Ecioni" - 3 166; mācību dienests - 398; artilērija - 659; kara aviācija - 675; inženiertehniskās daļas - 150; militārā policija - 168; militārais transports - 1 097; iesaukšanas pārvalde - 1 719; citi dienesti - 4161. |
Laikā no oficiālās karadarbības sākšanās līdz pirmajam pamieram (11.06.1948.) tika papildus izveidotas: 7. kājnieku brigāde (ar 14.05.1948. pavēli), 8. kājieku brigāde (izveidota maija beigās)un kājnieku brigāde "Oded" (izveidota jūnija sākumā). Paralēli ritēja specializēto armijas daļu (JKS, GKS, artilērija, inženiertehniskās daļas, mediķu daļas, sakaru daļas utt.) personālsastāva, kā arī aizmugures dienestu (apgāde, transports, tehniskā apkope utt.) personālsastāva kvantitatīva palielināšana.
1948. gada augustā armijas daļas tika sadalītas 4 teritoriālās frontēs: ziemeļu ("Alef"), austrumu jeb vidus ("Bet"), centrālā ("Gimel") un dienvidu ("Dalet").[7] Armijas personālsastāva skaits maksimumu sasniedza 1948. gada decembrī. Nākamā gada janvārī, tuvojoties operācijas "Horev" nobeigumam un paredzot karadarbības izbeigšanos tuvākajos mēnešos, sākās pakāpeniska demobilizācija.
1948. gada 11. novembrī Golda Meira vērsās pie PSRS valdības ar lūgumu: “Tā kā PSRS ir palīdzējusi Izraēlas valstij iegūt neatkarību, Izraēlas valdība lūdz Padomju valdību palīdzēt Izraēlas valstij ar smago brunojumu un citu Izraēlas armijai nepieciešamo aprīkojumu".[nepieciešama atsauce] Tūlīt pēc tam PSRS satelītvalstis Čehoslovākija un Dienvidslāvija sāka piegādāt Izraēlai bruņojumu, no kā vērtīgāko daļu veidoja artilērija. Tajā pašā laikā ASV piegādāja Izraēlai brunojumu 100 000 000 USD vērtībā, kā arī vairākas kaujas lidmašīnu Mustang P-51 eskadriļas.
1962. gadā tika noslēgts sadarbības līgums starp ASV un Izraēlu - tiešas vismodernākā bruņojuma piegādes Izraēlai. Laikā no 1949. līdz 1983. gadam ASV palīdzība Izraēlai bija apmēram 26 000 000 000 USD, no tiem 17 000 000 000 USD kā tieša militārā palīdzība. Uz 1967. gada jūniju Izraēla saņēma 1000 tanku, 400 kaujas lidmašīnas, 200 kaujas kuģus un kuterus, 4 zemūdenes, artilēriju, zeme-gaiss klases raķetes. 1979. gadā Izraēlas bruņojumā bija 3175 tanki, 470 bruņutransportieri, 1200 lielgabali, 620 kaujas lidmašīnas.
1968. gada novembrī ebreju diversantu grupa no Beļģijas nelegāli izveda uz Izraēlu 200 t urāna rūdas, kas liek domāt par atomieroču izveides programmu Izraēlas Aizsardzības armijā.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
