![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/72/The_residential_district_located_in_the_eastern_side_of_the_town_and_dating_from_the_late_Roman_period%252C_Histria%252C_Moesia_Inferior%252C_Romania_%252828636928878%2529.jpg/640px-The_residential_district_located_in_the_eastern_side_of_the_town_and_dating_from_the_late_Roman_period%252C_Histria%252C_Moesia_Inferior%252C_Romania_%252828636928878%2529.jpg&w=640&q=50)
Istrija (pilsēta)
sengrieķu pilsēta Melnās jūras piekrastē / From Wikipedia, the free encyclopedia
Istrija jeb Istra (grieķu: Ἰστρίη) bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē. Pilsēta ieguva savu nosaukumu no Istras upes (grieķu: Ἴστρος).
Istrija | |
---|---|
Ἰστρίη | |
![]() Istrijas apbūves paliekas. | |
Atrašanās vieta |
![]() |
Reģions | Mazā Skitija |
Koordinātas | 44°32′51″N 28°46′28″E |
Veids | Apdzīvota vieta |
Platība | 82 ha |
Vēsture | |
Kultūras | Sengrieķu |
Piezīmes | |
Izrakumi | no 1914. gada |
Arheologi | Vasile Pirvans |
Stāvoklis | Drupas |
Senā pilsēta ar akropoli un tirdzniecības kvartāliem aizņēma 60 ha lielu teritoriju Melnās jūras lagūnas krastā, ziemeļu daļā ar izeju uz Donavas deltu (tur romieši izveidoja kara nometni Halmirisu). Kad mūsu ēras sākumā, deltai aizsērējot, lagūna pārtapa noslēgtā Sinojas ezerā (rumāņu: Lacul Sinoe), Istrijas tirdzniecības nozīme stipri samazinājās. Romas laikā vietējie iedzīvotāji nodevās zvejniecībai.
Franču arheologs E. Dežardēns 1868. gadā noskaidroja, ka senā Istrija atrodas dažus kilometrus no ciema ar tādu pat nosaukumu Konstancas žudecā. Sistemātiskus arheoloģiskos pētījumus 20. gadsimtā veica Vasile Pirvans. Viņa atradumi ir izstādīti vietējā arheoloģijas muzejā.