autonoms reģions Irākā, daļa no Kurdistānas From Wikipedia, the free encyclopedia
Kurdistānas reģions (kurdu: ههرێمی کوردستان, Herêmî Kurdistan; arābu: إقليم كردستان, Iqlīm Kurdistān) ir reģions Irākas ziemeļos un vienīgais valsts autonomais reģions. Lai atšķirtu no citām Kurdistānas teritorijām, šo reģionu paši kurdi mēdz dēvēt par Dienvidkurdistānu.
| Kurdistānas reģions ههرێمی کوردستان (Herêmî Kurdistan) إقليم كردستان (Iqlīm Kurdistān) |
||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
.svg) Irākas Kurdistānas oficiālā teritorija (tumši sarkanā), reģionālās valdības kontrolētās strīdus teritorijas (gaišāk sarkanā krāsā) un Irākas valdības kontrolētās strīdus teritorijas (svītrotas)
|
||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Erbīla | |||
| Valsts valodas | kurdu valoda arābu valoda |
|||
| Etniskās grupas (2004) | kurdi, asīrieši, arābi, turkmēņi, čaldīni | |||
| Valdība | Parlamentārs autonoms reģions | |||
| - | Prezidents | Nečirvans Barzani | ||
| - | Premjerministrs | Masrurs Barzani | ||
| Dibināšana | ||||
| - | De facto autonomija | 1991. gada oktobrī | ||
| - | Reģiona valdība izveidota | 1992. gada 4. jūlijā | ||
| Platība | ||||
| - | Kopā | 78 736 km² | ||
| Iedzīvotāji | ||||
| - | iedzīvotāji 2020[1]. gadā | 6171083 | ||
| Valūta | Irākas dinārs (IQD) |
|||
| Laika josla | GMT (UTC+3) | |||
| Interneta domēns | .krd | |||
Tajā ietilpst četras Irākas muhafāzas — Dahūkas muhafāza, Erbīlas muhafāza, Suleimānījas muhafāza un Halebdžas muhafāza. Irākas pilsoņu kara laikā kurdu bruņoto spēku kontrolē nonāca arī Tamimas, Nainavas, Salāhedīnas un Dijālas muhafāzu daļas.
Kurdistānas reģiona galvaspilsēta ir Erbīla.
Pēc militārajiem panākumiem karā pret Islāma valsti 2017. gada 7. jūnijā Irākas Kurdistānas valdība pasludināja, ka 25. septembrī plāno rīkot plebiscītu par reģiona neatkarību. Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs – Dahūkā, Erbīlā un Suleimānijā, kā arī strīda teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai vēlaties, ka Kurdistānas reģions un Kurdistānas apgabali ārpus reģiona pārvaldes kļūtu par neatkarīgu valsti?"[2]
Irākas centrālā valdība Bagdādē kategoriski iebilda pret referendumu, kas esot nelikumīgs un pretkonstitucionāls.[3] Referendumu nosodīja arī Irākai kaimiņos esošā Turcija un Irāna, kurās mīt lielas kurdu minoritātes.
Referendumā bija tiesības piedalīties vairāk nekā 5,3 miljoniem reģistrēto vēlētāju, darbojās 12 072 vēlēšanu iecirkņi. Referenduma vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījušies 72% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem 92,7% nobalsojuši par Irākas autonomā Kurdistānas reģiona neatkarību.[4][5]
Irāka, Turcija un Irāna referenduma iznākumu uzņēma naidīgi. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Kurdistānas prezidents esot nodevis Turciju, jo viņš neesot konsultējies par referendumu ar Turciju.[6] Turcija arī draudēja uzlikt sankcijas jaunajai valstij. Irāka pieprasīja, lai Kurdistāna nodot kontroli pār savām lidostām Bagdādes valdībai, taču tā šo prasību noraidīja.[7]
16. oktobrī īsā laikā Irākas armija un šiītu "Tautas mobilizācijas spēki" ieņēma Kirkūkas provinces lielāko daļu, kurdu armija jeb pešmergas atkāpās gandrīz bez kaujām.[8] 24. oktobrī Irākas Kurdistānas reģiona valdība piedāvāja iesaldēt referenduma rezultātus, noslēgt pamieru un uzsākt atklātu dialogu ar Irākas centrālo valdību.[9]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
