![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/87/IL2_Crystal_Structure.png/640px-IL2_Crystal_Structure.png&w=640&q=50)
Interleikīns 2
From Wikipedia, the free encyclopedia
Interleikīns 2 jeb IL-2 ir citokīns (šūnu signālmolekula), kura pieder pie interleikīnu grupas un ietilpst interleikīnu-hematopoetīnu dzimtā. Ir augšanas faktors, ietekmē dabiskās un adaptīvās imunitātes faktorus.[1]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/87/IL2_Crystal_Structure.png/640px-IL2_Crystal_Structure.png)
Interleikīnu 2 izstrādā galvenokārt CD4+ Th1 limfocīti, kuri izdala 90% endogēnā interleikīna 2. To izstrādā arī citotoksiskie CD8+ T limfocīti, kas izdala 10% endogēnā interleikīna 2). T limfocīti ir vienīgās šūnas, kuras ir spējīgas ekspresēt IL-2 gēnu un to ekspresija stingri korelē ar antigēnus identificējošo T limfocītu komponentu. Interleikīna 2 mērķšūnas ir T un B limfocīti, dabīgās galētājšūnas, monocīti, neitrofilie leikocīti, eozinofilie leikocīti, trombocīti un citi. Keratinocīti ekspresē IL-2 receptorus, kaut gan interleikīna 2 potenciālā ietekme uz keratinocītiem nav zināma. Interleikīns 2 ir visu T šūnu subpopulāciju augšanas faktors. Naivajām T šūnām interleikīns 2 stimulē proliferāciju, kura nav neatkarīga no antigēna. T limfocītiem, kuri tika aktivēti ar antigēnu, interleikīns 2 stimulē klonālo ekspresiju. Iedarbojoties uz T šūnām interleikīns 2 ietekmē daudzu citokīnu sekrēciju un atbilstošo receptoru ekspresiju.[1]