Hlorīti

Hlorīti (no grieķu: χλωρός (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē. Kristalizējas monoklīnā singonijā, tiem ir vizlveida skaldnība un zema cietība. Plānās hlorītu lapiņas ir lokanas, taču nav elastīgas (saglabājas salocītā stāvoklī).

Šis raksts ir par minerālu grupu. Par hlorpaskābes sāļiem skatīt rakstu hlorīti (sāļi).

Hlorīts
Klasifikācija
Klase	Silikātu grupa (filosilikāti)
Ķīmiskā formula	(Mg,Fe)3(Si,Al)4O10(OH)2·(Mg,Fe)3(OH)6
Singonija	Monoklīnā
Īpašības
Krāsa	Zaļš, reti dzeltens, sarkans vai balts.
Svītras krāsa	Balta
Habituss	Slāņaini veidojumi, zvīņaini agregāti, zvīņu inklūzijas.
Skaldnība	Ļoti pilnīga
Lūzums	Plātņains
Cietība pēc Mosa skalas	2–2,5
Spīdums	Stiklains, pērļains, matēts
Laušanas koeficients	1,57—1,67
Blīvums	2,6—2,9 g/cm3

Hlorīti dabā ir plaši izplatīti. Bagātīgi sastopami metamorfajos iežos un kvarca dzīslās. Veidojas pārsvarā zemas temperatūras hidrotermālajos procesos, metamorfozes procesos un karstiem šķīdumiem iedarbojoties uz iežiem, kas satur alumo-magneziālos un dzelzs silikātus. Hlorīti ir izplatīti arī nogulumu dzelzsrūdas atradnēs, veidojot silikātu dzelzsrūdas, kas radušās ar dzelzi bagātos jūras nogulumos skābekļa trūkuma apstākļos.

Klasifikācija

Hlorīts, kas gala posmā satur dzelzi, saucas šamozīts, ar magniju galā — klinohlors, ar mangānu — pennantīts, ar niķeli — nimīts un ar cinku galā — beilihlors.

Detalizētāks dalījums:

• Beilihlors
• Borokukīts
• Šamozīts

• Ripidolīts (pārsvarā magnijs)
• Turingīts (pārsvarā dzelzs)

• Kukeīts
• Donbasīts
• Franklinfurnacīts
• Gonierīts
• Klinohlors

• Delessīts (pārsvarā dzelzs)
• Ripidolīts (pārsvarā dzelzs)

• Manandonīts
• Nimīts
• Ortošamozīts
• Pennantīts
• Sudoīts

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hlorīti.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)