Hiperglikēmija

Hiperglikēmija ir glikozes koncentrācijas palielināšanās asinīs vairāk nekā par 6,3 mmol/L (115 mg/dL).^[1]

Ar baltiem piecstūriem apzīmēto glikozes molekulu daudzuma salīdzinājums asinīs cilvēkam ar un bez hiperglikēmiju (ar hiperglikēmiju apakšā)

Cēloņi

Hiperglikēmijas toksiskie cēloņi var būt adrenalīns, alloksāns, amfetamīni, β₂ adrenoerģiskās vielas, β₂ adrenoerģiskos receptorus bloķējošas vielas, dekstroze, diazoksīds, dzelzs, glikagons, kalcija kanālu blokatori, kofeīns, kokaīns, kortikosteroīdi, somatotropīns un teofilīns.

Hiperglikēmijas netoksiskie cēloņi var būt cukura diabēts, cita endokrīna patoloģija, krampji un stress ar simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju. ^[1]

Klīniskās izpausmes

Vidējas pakāpes hiperglikēmija neizraisa klīniskus simptomus. Glikozes koncentrācijai asinīs krasi paaugstinoties un sasniedzot ievērojamu līmeni, rodas glikozūrija, kas izraisa osmotisko diurēzi un hipovolēmiju. Ļoti augsta hiperglikēmija (lielāka par 33—44 mmol/L (600—800 mg/dL)) var izraisīt kavējumu vai komu, kuru cēlonis ir hiperosmolaritāte.^[1]

Atsauces

1. Viesturs Liguts. Toksikoloģijas rokasgrāmata. Rīga : Nacionālais medicīnas apgāds, 2001. 49. lpp. ISBN 9984-26-038-0.

Ārējās saites

Cukura līmenis asinīs - hipoglikēmija un hiperglikēmija^{[novecojusi saite]}