Hibīni
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hibīni (krievu: Хиби́ны, ziemeļsāmu: Umptek) ir ģeoloģiska struktūra, platības un augstuma ziņā lielākie kalni Kolas pussalā Krievijā. Tie izvietojušies Kolas pussalas rietumu daļā starp Imandras ezeru, Umbas ezeru un Imandras HES ūdenskrātuvi. Hibīnus veido divas viena otrai pieguļošas uz austrumiem atvērtas pakava formas kalnu grēdas. Hibīnu platība ir aptuveni 1327 km2, struktūras forma ir ieapaļa, kupolveidīga, tās vidējais diametrs aptuveni 43 km.[1] Hibīnu augstākās virsotnes ir Judivčomčurrs 1200,6 m v.j.l. un Časnačorrs 1189 m v.j.l. Abas augstākās virsotnes atrodas Hibīnu rietumos esošajā pusloka kalnu grēdā.
Hibīni | |
---|---|
Skats uz Hibīnu dienvidu nogāzēm pār blakusesošās Apatītu pilsētas panorāmu. | |
Kontinents | Eiropa |
Novietojums | Kolas pussala |
Valstis |
Krievija Murmanskas apgabals |
Platums | 43 km km |
Platība | 1327 km2 km2 |
Vidējais augstums | 1116 m |
Augstākais kalns | Judivčomčurrs |
Augstums | 1200,6 m |
Pilsētas | Kirovska, Apatiti |
Koordinātas | 67°41′11″N 33°43′11″E |
Hibīni Vikikrātuvē |
Hibīnu reljefam raksturīgi plato formas kalni, cirki, dziļi kanjoni un upju ielejas. Atšķirībā no lielākās daļas pasaules kalnu Hibīni ir veidojušies magmatisma, nevis oroģenēzes jeb kalnu veidošanās rezultātā. Hibīnu veidošanās laiks un apstākļi ir saistīti ar blakus uz austrumiem esošo mazāko Lovozera masīvu un Kurgas intrūziju.