Hākons IV Vecais
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hākons Hākonsons (senskandināvu: Hákon Hákonarson, saukts arī Hākons Vecais; dzimis ap 1204. gada martā/aprīlī, miris 1283. gada 16. decembrī) bija Norvēģijas karalis 1217. līdz 1263. gadam.
Ātrie fakti Hākons IV Vecais, Priekštecis ...
Hākons IV Vecais Håkon Håkonsson Håkon IV | |
---|---|
Norvēģijas karalis | |
Amatā 1217. gada jūnijs — 1263. gada 16. decembrī (kronēts 1247. gada 29. jūlijā Bergenā) | |
Priekštecis | Inge II |
Pēctecis | Magnuss VI Likumdevējs |
| |
Dzimšanas dati |
1204. gada marts/aprīlis Eidsberga, Norvēģija |
Miršanas dati |
1283. gada 16. decembrī Kērkvola, Orkneju salas ( Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Sv Magnusa katedrāle, Apvienotā Karaliste (līdz 1264. gadam), Bergenas Vecā katedrāle, Norvēģija (1531. gadā nojaukta) |
Dinastija | Inglingu dinastija |
Tēvs | Hākons III? |
Māte | Varteigas Inga |
Dzīvesbiedrs(-e) | Margrēte Skuladotira |
Bērni | citu skaitā Magnuss VI Likumdevējs |
Aizvērt
Dzimis pilsoņu kara laikā. Hākona IV valdīšanas laiks iezīmējas ar Norvēģijas pilsoņu kara beigām un Norvēģijas varas un ietekmes zenītu. Dažādos laikos Hākonam piedāvāti Svētās Romas imperatora, Īrijas karaļa un Francijas Krusta karu flotes vadītāja amati. Valdīšanas beigās iekļāva Norvēģijas valstī Islandi un Grenlandes dienvidus. Hākona valdīšanas laiks iezīmējās arī ar plašu mūra ēku celtniecību un Eiropas literatūras tulkojumiem norvēģiski. Mira kampaņas laikā pret Skotiju.