![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/Santiago_Island_%25284229135198%2529.jpg/640px-Santiago_Island_%25284229135198%2529.jpg&w=640&q=50)
Galapagu salas
arhipelāgs Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas krastiem / From Wikipedia, the free encyclopedia
Galapagu salas (spāņu: Islas Galápagos jeb Archipiélago de Colón) ir Klusā okeāna salu arhipelāgs, kas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām, 6 mazākām salām un ap 100 klintīm un nelielām saliņām. Pirmā sala varētu būt izveidojusies pirms aptuveni 5—10 miljoniem gadu.[nepieciešama atsauce] Lielākā sala ir Isabela, to ziemeļu pusē šķērso ekvators. Daudzas salas vulkāniskās aktivitātes dēļ joprojām veidojas. Galapagu salu platība ir 8010 km². 2020. gadā Galapagu salās dzīvoja 33,0 tūkstoši iedzīvotāju. Administratīvi Galapagu salas pieder Ekvadorai — salas atrodas apmēram 960 kilometrus uz rietumiem no Dienvidamerikas krastiem un veido Galapagu Salu provinci. 1978. gadā Galapagu salas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Šis raksts ir par salu grupu. Par Ekvadoras administratīvo vienību skatīt rakstu Galapagu Salu province.
Galapagu salas | |
---|---|
![]() Bartolomes sala | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Klusais okeāns |
Koordinātas | 0°32′0″S 90°31′0″W |
Salu skaits | 41 |
Platība | 8010 km² |
Garums | 440 km |
Platums | 220 km |
Augstākais kalns |
Vulfa vulkāns 1707 m |
Administrācija | |
![]() | |
Lielākā pilsēta | Puertobakeriso Moreno |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 33 042 (2020. gadā) |
Blīvums | 4,13/km² |
![]() |
1535. gadā Panamas bīskaps Tomass de Berlanga bija pirmais eiropietis, kas atklāja Galapagu salas. Pēc tam ilgu laiku Galapagu salas bija pirātu un vaļu mednieku bāze. 1832. gadā Galapagu salas tika iekļautas Ekvadoras sastāvā. Galapagu salas ir mājvieta daudziem dzīvniekiem un augiem, kas nav sastopami nekur citur pasaulē. 1835. gadā salu apmeklējuma laikā redzētais ietekmēja angļu dabas pētnieku Čārlzu Darvinu un evolūcijas teorijas attīstību.