From Wikipedia, the free encyclopedia
Gaileņu dzimta (Cantharellaceae) ir sēņu dzimta, kas pieder gaileņu rindai. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada augustā tajā ietilpa 26 ģintis,[1] no kurām Latvijā atrastas, lietojot Catalogue of Life 2021. gada vasarā pieņemto klasifikāciju, sešu ģinšu pārstāves: adatenes (Hydnum), daudzvālītes (Multiclavula), gailenes (Cantharellus), vārpstenes (Clavulina), pataurenes (Pseudocraterellus) un taurenes (Craterellus).[2]
Gaileņu dzimta | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Dikarya |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Rinda | Gaileņu rinda (Cantharellales) |
Dzimta | Gaileņu dzimta (Cantharellaceae) |
Gaileņu dzimta Vikikrātuvē |
Gaileņu dzimtas sugas ir ektomikorizālas, veidojot abpusēji izdevīgas attiecības ar koku un citu augu saknēm. Dažas no šīm sugām, īpaši parastā gailene, ir ne tikai ēdamas, bet tiek arī eksportētas kā pārtika.
Dzimtu aprakstīja vācu mikologs Jozefs Šrēters 1888. gadā. Tolaik to uzskatīja par pārejas posmu starp primitīvākajām teleforu sēnēm un lapiņu sēnēm. 1903. gadā franču mikologs Renē Mairs ierosināja jaunu klasifikācijas sistēmu, kurā kā svarīga pazīme uzsvērtas bazīdijas ar gareniski izvietotām kodolu vārpstām, kas raksturīga Cantharellaceae. Šī sistēma saistīja gailenes ar adateņu dzimtu (Hydnaceae) un vārpsteņu dzimtu (Clavulinaceae). 1964. gadā holandiešu mikologs Marinuss Antons Donks aprobežoja dzimtu ar Cantharellus un Craterellus sugām, pievienojot dažas tropu ģintis, un šis variants tika plaši pieņemts.[3]
Vēlākie molekulāri ģenētiskie pētījumi, kuru pamatā ir DNS secību kladistiskā analīze, visumā apstiprinājuši Donka uzskatu par Cantharellaceae, lai gan mazākās ģintis vēl nav izpētītas.[4] Saskaņā ar 2008. gada datiem, dzimtā bija 5 ģintis un vairāk nekā 90 sugu.[5]
Pēdējo desmitgažu pētījumi, tāpat kā pārējā mikoloģijā, ģinšu un sugu skaitu radikāli palielinājuši, un uz 2021. gada vasaru tajā bija 26 ģintis ar 369 sugām, no kurām 179 pārstāvēja gaileņu ģinti — Cantharellus. Dzimtā tika atgrieztas adatenes un vārpstenes,[1] kuras līdz tam pārstāvēja atsevišķas dzimtas.[6] Turpinās biežas sugu pārbīdes no gaileņu ģints uz taurenēm un atpakaļ, tāpēc latviešu valodā ierastie nosaukumi pašlaik netiek mainīti.
Pastāvīgās jaunu ģinšu iekļaušanas dēļ vienots dzimtas apraksts pastāvīgi saīsinās. Attiecībā uz klasiskā tipa dzimtas sēnēm — gailenēm, pataurenēm un taurenēm tas 1960. gados norādīja, ka parasti pieaugusi sēne ir piltuves vai trompetes veida, ar sporu nesošām virsmām (himēniju), kas ir gludas, grumbuļainas, dzīslotas vai lapiņām līdzīgas un parasti ir nolaidenas gar kātiņu. Cepurīte jeb kātiņa augšgals gaļīgs. Bazīdijas salīdzinoši lielas un tām bieži ir vairāk nekā parastās 4 sporu nesējas sterigmas. Sporas ir gludas un to birumraksts no balta līdz dzeltenīgam vai sārtam.[7][8] Citas ģintis ir redzami ārēji atšķirīgas — kliņģerenei ir parastas cepurīšu sēnes izskats, vārpstenes ir krūmveidīgas, bet daudzvālītes vālesveida.
Sastopamas visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.[9]
Latvijā atrasto sugu nosaukumi norādīti pēc LMB 2002. gada saraksta,[10] ar 2020. un 2021. gada Latvijas mikologu papildinājumiem un pēc Catalogue of Life 2021. gada ģinšu klasifikācijas.[2]
Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
---|---|
Gļotainā daudzvālīte | Multiclavula mucida |
Ametista gailene | Cantharellus amethysteus |
Bālā gailene[11] | Cantharellus ferruginascens |
Parastā gailene | Cantharellus cibarius |
Pelēkā gailene | Cantharellus cinereus, Craterellus cinereus |
Sekstainā gailene | Craterellus tubaeformis, Cantharellus tubaeformis |
Zeltkāta gailene, iedzeltenā gailene[12] |
Craterellus lutescens, Cantharellus lutescens |
Viļņotā pataurene | Pseudocraterellus undulatus, Pseudocraterellus sinuosus |
Rudens taurene, miroņu taurene |
Craterellus cornucopioides |
Krokainā vārpstene | Clavulina rugosa |
Pelēkā vārpstene | Clavulina cinerea |
Sekstainā vārpstene | Clavulina coralloides Clavulina cristata |
Gailenes ir ar koku saknēm, reti arī ar augiem mikorizu veidojošas sēnes.
Visas Latvijā sastopamās gailenes, kliņģerene, pataurene un taurene ir ēdamas un tiek uzskatītas par augstvērtīgām ēdamām sēnēm, dažām ir komerciāla nozīme. Vārpstenes tiek uzskatītas par neēdamām; gļotainā daudzvālīte Latvijā ir aizsargājama suga.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.