From Wikipedia, the free encyclopedia
Fransuā Ozons (franču: François Ozon; dzimis 1967. gada 15. novembrī) ir franču kinorežisors un scenārists.
| Fransuā Ozons François Ozon | |
|---|---|
 Fransuā Ozons 2012. gadā | |
| Dzimis |
1967. gada 15. novembrī.svg){kind=small} Parīze, Francija |
| Nodarbošanās | kinorežisors |
| Darbības gadi | 1988—pašlaik |
Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.[1]
Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju "Astoņas sievietes" (8 femmes, 2002) un erotisko trilleri "Baseins" (Swimming Pool, 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi Šārloti Remplingu.
Režisējis arī filmas "Sitkoms" (Sitcom, 1998), "Zem smiltīm" (2000), "Mājā" (Dans la maison, 2012), "Jauna un skaista" (Jeune & Jolie, 2013), "Francs" (Frantz, 2016), "Dubultais mīlnieks" (L'Amant Double, 2017), "Paldies Dievam" (Grâce à Dieu, 2019), "85. gada vasara" (2020), "Viss noritēja labi" (2021), "Pēters fon Kants" (Peter von Kant, 2022) un "Mans noziegums" (Mon crime, 2023).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
