![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Vasnetsov_samolet.jpg/640px-Vasnetsov_samolet.jpg&w=640&q=50)
Folklora
sastāv no leģendām, mūzikas, mutvārdu atstāstiem, jokiem, mītiem un pasakām / From Wikipedia, the free encyclopedia
Folklora (angļu: folklore, no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi (tautasdziesmas, pasakas, teikas, anekdotes, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Vasnetsov_samolet.jpg/640px-Vasnetsov_samolet.jpg)
Folkloras jēdzienu 1846. gadā radīja angļu antikvārs Viljams Džons Toms, lai aizvietotu tajā laikā angļu valodā lietoto jēdzienu popular antiquities.
Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats. Folklora ir kolektīva daiļrade, to radījis nevis viens, bet daudzi cilvēki. Dziesmas, dejas, pasakas, teikas un citus sacerējumus pārmanto no paaudzes paaudzē, taču pārstāstot tie tiek pārveidoti. Tāpēc gadās, ka folkloristi (cilvēki, kas pēta tautas daiļradi) dažādās vietās no dažādiem teicējiem iegūst atšķirīgus vienas un tās pašas dziesmas vai teikas variantus.