Elektrokardiogrāfija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Elektrokardiogrāfija (saīsinājumā EKG, no grieķu: καρδία, cardia — 'sirds' un γραφειν, graphein — 'rakstīt') ir viena no galvenajām[1] sirds izmeklēšanas metodēm. Ar elektrokardiogrāfu, kura elektrodi pievienoti cilvēka ādai, tiek uzņemtas elektrokardiogrammas (EKG). Šie elektrodi nosaka nelielas elektriskās izmaiņas, kas ir sirds muskuļu depolarizācijas sekas, kam seko repolarizācija katra sirds cikla (sitiena) laikā. Izmaiņas normālā elektrokardiogrammā rodas daudzu sirds patoloģiju, kā:
- sirds ritma traucējumos (piemēram, mirdzaritmija jeb priekškambaru (ātriju) fibrillācija[2] un kambaru/ventrikulārā tahikardija[3]),
- nepietiekamā koronāro artēriju asinsritē (piemēram, miokarda išēmija[4] un miokarda infarkts[5]),
- elektrolītu traucējumos (piemēram, hipokaliēmija[6], hiperkaliēmija[7] vai hiperkalciēmija).[1]
Tradicionāli "EKG" parasti nozīmē 12 novadījumu EKG, kas tiek veikta guļus stāvoklī, kā aprakstīts tālāk. Tomēr arī citas ierīces var reģistrēt sirds elektrisko aktivitāti, piemēram, Holtera monitors, un arī daži viedpulksteņu modeļi spēj ierakstīt EKG. EKG signālus var ierakstīt citos kontekstos ar citām ierīcēm.
Pēc elektrokardiogrammas var noteikt sirds veselības stāvokli un izsekot tādu slimību gaitai kā sirdstrieka, iekaisums (miokardīts), vadīšanas traucējumi, aritmijas, arī sirds vainagartēriju, to zaru stāvoklis (skleroze, sašaurinājums), izmaiņas, ko rada paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu defekti, perikardīts, kā arī izmaiņas pēc infarkta (rētaudu veidošanās, atveseļošanās).[8][1]
EKG ir trīs galvenās sastāvdaļas:
- P vilnis, kas atspoguļo priekškambaru depolarizāciju.
- QRS komplekss, kas atspoguļo kambaru depolarizāciju.
- T vilnis, kas atspoguļo kambaru repolarizāciju.
Rodoties šūnu uzbudinājumam, uzbudinātais sirds apgabals kļūst negatīvs, salīdzinot ar neuzbudinātiem apgabaliem, tādēļ rodas potenciālu atšķirība starp attiecīgajām sirds daļām. Šī potenciālu starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veidā izplatās pa visu ķermeni. Ar EKG palīdzību var izsekot uzbudinājuma ātro rašanos un izplatīšanos sirds muskulī, un samērā lēno izzušanu (atgriešanos miera stāvoklī).