![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/9e/Guira_guira.jpg/640px-Guira_guira.jpg&w=640&q=50)
Dzegužu dzimta
putnu dzimta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.[1] Ani apakšdzimta (Crotophaginae) un piešu dzegužu apakšdzimta (Centropodinae) reizēm tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas — Crotophagidae un Centropodidae.
Dzegužu dzimta Cuculidae (Vigors, 1825) | |
---|---|
![]() Guira dzeguze (Guira guira) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
Infraklase | Neognati (Neognathae) |
Virskārta | Sīgveidīgo virskārta (Otidimorphae) |
Kārta | Dzegužveidīgie (Cuculiformes) |
Dzimta | Dzegužu dzimta (Cuculidae) |
![]() |
Lielākā daļa dzegužu sugu mājo kokos, bet daļa sugu dzīvo uz zemes. Dzimtai ir plaša izplatība un tās sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā sugu daudzveidība sastopama tropu mežos. Mērenās joslas sugas ir migrējošas. Latvijā mājo tikai viena dzimtas suga – dzeguze (Cuculus canorus).[2] Apmēram 60 sugas ir ligzdošanas parazīti - tie olas paši neperē, bet dēj tās citu putnu ligzdās. Tomēr lielākā daļa sugu savus mazuļus audzina paši.