Dievība
dabisks vai pārdabisks tiek uzskatīts par svētu vai svētu / From Wikipedia, the free encyclopedia
Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu. Tās tiek attēlotas dažādos veidolos, visbiežāk kā cilvēkveidīgas vai garīgas būtnes.[1] Ja dievība ir cilvēkveidīga, tad tā tiek personificēta ar kādu noteiktu dzimumu un dzimtu. Vīriešu dzimtas dievība ir dievs, bet sieviešu — dieviete. Pat ja attiecīgā dievībā nav cilvēkveidīga, tā parasti tiek personificēta ar kādu noteiktu dzimtu.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/68/J%C4%93kabs_B%C4%ABne_Dievs%2C_Laima%2C_M%C4%81ra_%281932%29.jpg/320px-J%C4%93kabs_B%C4%ABne_Dievs%2C_Laima%2C_M%C4%81ra_%281932%29.jpg)
Atkarīgi no cilvēka uzskatiem par dievības nozīmi, tiek iedalīti vairāki jēdzieni. Teisms ir uzskats, ka eksistē viena vai vairākas dievības, savukārt pretstats tam ir ateisms — uzskats, ka neeksistē nekāda veida dievības. Vēl ir arī agnosticisms, kas ir uzskats, ka jautājums par dievības esamību nav izzināms, tādēļ tā netiek nedz apstiprināta, nedz noliegta.[2][3][4]
Būdams plašs jēdziens, teisms tiek parasti iedalīts divos sīkākos jēdzienos: monoteisms un politeisms.