Dienvidsudānas pilsoņu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dienvidsudānas pilsoņu karš bija konflikts Dienvidsudānā starp Dienvidsudānas valdību un opozīciju. Tas sākās, kad 2013. gada 14. decembrī, kad prezidents Salva Kīrs Majardits apsūdzēja viceprezidentu Rīku Maharu un desmit citas personas apvērsuma mēģinājumā. Mahars noliedza apsūdzību un pameta valsti, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sadursmes starp valdības spēkiem un opozīciju pārvērtās pilsoņu karā. Tiek uzskatīts, ka kara laikā gājuši bojā līdz pat 383 000 cilvēku.
Dienvidsudānas pilsoņu karš | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dienvidsudānas karte 2016. gada 1. aprīlī | ||||||||
| ||||||||
Karojošās puses | ||||||||
Dienvidsudānas valdība |
Dienvidsudānas Demokrātiskā kustība | |||||||
Zaudējumi | ||||||||
Vairāk nekā 1 500 000 civiliedzīvotāju ir pametuši Dienvidsudānu |
Ugandas karaspēks cīnijās kopā ar Dienvidsudānas bruņotajiem spēkiem pret nermieniekiem. 2014. gadā tie palīdzēja sakaut Mahara spēkus pie Džūbas. Tajā pašā gadā tika noteikts, ka apmēram 1600 Ugandas karavīru atrodas valstī. Konflikta laikā tika evakuēti aptuveni 40 000 ugandiešu pilsoņu.[3]
Pilsoņu karš bija viens no iemesliem, kas valstī izraisīja badu no 2017. gada februāra līdz majiam. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.[4] Otrais bada iemesls bija ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieš no pārtikas trūkuma.[5]
Konflikts tika izbeigts 2020. gada februārī, kad konkurējošie vadītāji Salva Kīrs Majardits un Rieks Mačars panāca vienošanos un izveidoja koalīcijas valdību,[6] dodot iespēju bēgļiem atgriezties mājās.[7]