sēne From Wikipedia, the free encyclopedia
Dižsardzenes (Macrolepiota, no grieķu macro - liels un latīņu lepis - zvīņa) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints. Agrāk tās tika iedalītas vienā ģintī ar saulsardzenēm (Lepiota) ar attiecīgiem nosaukumiem, taču atšķiras no tām ar izmēriem (īpaši kātiņa garumu), pārvietojamu gredzenu uz kātiņa un lielām sporu dīgšanas atverēm. Aug uz augsnes parasti mežos gaišās vietās, retāk ārpus tiem vai siltumnīcās.[1] Ģints tipiskā suga ir lielā dižsardzene. Pēdējās desmitgadēs ģenētisko pētījumu rezultātā daļa dižsardzeņu sugu ir pārcelta uz citām ģintīm, taču speciālisti turpina strīdus par šīm izmaiņām un šeit lietota Latvijas publikācijās pieņemtā versija. Šādas tuvu radnieciskas ģintis, par kurām mikologiem vēl nav vienota viedokļa, ir Chlorophyllum, Leucoagaricus un Leucocoprinus.
Dižsardzeņu ģints | |
---|---|
Ģints tipiskā suga - lielā dižsardzene. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
Ģints | Dižsardzenes (Macrolepiota) |
Dižsardzeņu ģints Vikikrātuvē |
Izņemot dārza dižsardzeni, kura atšķiras ar īsu kātiņu un aug lielās grupās tādās vietās kā siltumnīcas un skudru pūžņi, visas Latvijā sastopamās dižsardzenes ir labas ēdamās sēnes, kuras cepamas nevārītas, bet lielo dižsardzeni pat iesaka ēst turpat mežā uz sviestmaizēm.[3] Par dārza dižsardzenes ēdamību ir pretrunīgi viedokļi - daži to nosauc par ēdamu, daži apgalvo, ka tā iespējami izraisot vieglu saindēšanos, daži norāda uz halucinogēnu efektu.[4] Sēnes.lv par to raksta: "Vāji indīga (vismaz dažkārt)".[5] Jāatceras, ka specifiskā vidē augošas sēnes bieži var sagādāt problēmas, nebūdamas indīgas pašas par sevi, bet uzkrādamas kaitīgas vielas no apkārtnes, un tas attiecas ne tikai uz dārza dižsardzeni.
Dižsardzenes nepieredzējušai acij ir viegli sajaucamas ar bieži sastopamajām tām radnieciskās ģints sugām — mušmirēm. Jāatceras, ka dižsardzenēm uz kātiņa pamatnes nav maksts, kas to ietver mušmirēm, un mušmiru cepurīšu virsmiziņa bieži ir ar plīvura atliekām, bet nav saplaisājusi tumšās zvīņās, kā dižsardzenēm.
Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
---|---|
Lielā dižsardzene | Macrolepiota procera |
Sarkstošā dižsardzene | Macrolepiota rhacodes jeb Chlorophyllum rhacodes |
Dārza dižsardzene | Macrolepiota bohemica jeb Macrolepiota rhacodes var. bohemica, daļa autoru atzīst par Chlorophyllum brunneum |
Meiteņu dižsardzene | Macrolepiota puellaris jeb Leucoagaricus nympharum |
Sēnalainā dižsardzene | Macrolepiota excoriata |
Paugurainā dižsardzene | Macrolepiota mastoidea |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.