Depresija (psihisks stāvoklis)
psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums / From Wikipedia, the free encyclopedia
Depresija ir psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums, zema aktivitāte. Šāds stāvoklis ietekmē cilvēka domas, uzvedību, motivāciju, jūtas un labsajūtu.[1] Raksturīgi simptomi ir skumjas, apgrūtināta domāšana un koncentrēšanās spēju samazināšanās, kā arī ievērojams apetītes un miega laika pieaugums vai samazināšanās. Cilvēkiem, kuriem ir depresija, var būt arī pašnāvnieciskas domas.[2] Depresija var būt gan īslaicīga, gan ilgstoša. Viena no pirmajām depresijas pazīmēm ir anhedonija, tas ir, patoloģiska nespēja just patiku un prieku noteiktās aktivitātēs, kas parasti cilvēkiem liek pasmaidīt, justies labāk. Depresija ir raksturīga arī nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem, piemēram, rekurentiem depresīviem traucējumiem (klīniskajai depresijai) vai pastāvīgiem depresīviem traucējumiem. Depresija ir ārkārtīgi heterogēns traucējums, kurš var izpausties individuāli.[3] Statistikas dati liecina, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, ko būtu nepieciešams ārstēt.[4]
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Depresija (psihisks stāvoklis)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Depresija | |
---|---|
Cilvēka litogrāfija, kuram diagnosticēta melanholija un spēcīga tieksme uz pašnāvību 1892. gadā | |
Specialitāte | Psihiatrija, psiholoģija |
Cēloņi | Smadzeņu ķīmija, ģenētika, dzīves notikumi, medicīniskie apstākļi, personība |
Diagnostikas metode | Pacientu veselības aptauja, Beck Depression Inventory (BDI) |
Diferenciāldiagnoze | Trauksme, bipolāri traucējumi, robežstāvokļa personības traucējumi |
Profilakse | Sociālie sakari, fiziskās aktivitātes |
Ārstēšana | Psihoterapija, psihofarmakoloģija |