Dadaisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dadaisms (vārda dada etimoloģija neskaidra) ir virziens 20. gadsimta pirmās puses (aptuveni 1916.—1922./1923. gads) literatūrā (galvenokārt dzejā), tēlotājā mākslā, teātrī un grafiskajā dizainā (dadaismam raksturīgs dažādu mākslas formu sinkrētisms). Tas bija kā protests pret Pirmā pasaules kara šausmām. Tam bija raksturīgi noliegt visus pastāvošos tēlotājmākslas principus, formas un idejas. Tas noved līdz absurdam visus līdzšinējos priekšstatus par skaistumu. Dadaismu raksturo nihilisms, apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, cinisms un pastāvošo mākslas principu noraidījums.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Dadaisms" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu (tas izraisījis Pirmo pasaules karu, tātad tam nevar uzticēties) un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu ("Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma." — Hugo Balls).
Dadaisms uzskatāms par pirmo patiešām starptautisko mākslas virzienu, jo emigrantu grupas, kurās dadaisms izveidojās, bija izteikti daudznacionālas, turklāt dadaistu grupas dažādās valstīs sadarbojās.