From Wikipedia, the free encyclopedia
Daba un dvēsele ir Emiļa Melngaiļa dziesma jauktajam korim ar filozofiska Raiņa dzejoļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā.
Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka atzīstama dziesmu "Daba un dvēsele", tāpat kā "Mūsu Tēvs debesīs" plaši iecerētā un izvestā kompozīcija, drošie, efektīvie balsu gājieni un vispār ērtā dziedamība, bet svaigs, nemākslots dabīgums, kā viņa agrākajās dziesmās ("Senatne", "Rekviēms"), te tādā mērā vairs nav atrodams.
Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka Melngaiļa "Daba un dvēsele" ir veidota konvencionālā izteiksmē. Šai dziesmai ir kāds savdabīgs neanalizējams skaistums, lai gan koriski tā, neraugoties uz rūpīgo balsu izveidojumu, nav no autora skanīgākiem darbiem. Īpatnais 3-balsīgais vienveida balsu dalījums, kas pats par sevi ir interesants, zemākās vietās šķiet par blīvu un varbūt atstātu lielāku efektu, ja komponists to lietotu retāk. Toties skaista — ar visu skopo tematiku — ir šis dziesmas muzikālā izaugšana un kopnoskaņa.[1]
Daba nezin, cik tā liela, Debess plēš sev melno krūti, |
Saule izšauj kvēlu vālus, Zeme liesām akmens rokām, |
Dailes kauss pār jūru izliets, Zemes klēpī sprakstot izverd |
Zemes klēpim trīsot izaug Lielā jūras bezgalībā |
Dvēsle zin, cik daba liela, Vēl tik vienu dvēsle nezin, |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.