![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/Zechsteinmeer_europa.jpg/640px-Zechsteinmeer_europa.jpg&w=640&q=50)
Cehšteins
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cehšteins (vācu: Zechstein — 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi. Tas veidojies vairāku miljonu gadu garumā Pangejas superkontinenta ziemeļdaļā seklas epikontinentālas jūras dibenā pirms apmēram 257—251 miljoniem gadu.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/Zechsteinmeer_europa.jpg/640px-Zechsteinmeer_europa.jpg)
Jaunāku ģeoloģisku slāņu apsegts, tas mūsdienās atrodas Ziemeļjūras, Anglijas, Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas teritorijas pamatnē.
Ar pasaules okeānu vāji savienotās, samērā seklās Cehšteina jūras ūdeņi uz perma laikmeta beigām bija pakļauti stipram arīdā laikmeta iespaidam un sāka arvien stiprāk izgarot. Radās spēcīgi sālsnogulumi, augšējā cehšteina slānī pirmais izkrita visgrūtāk šķīstošais anhidrīts, tad sekoja akmeņsāls un beidzot kālija sāļi (karnalīts, silvīns, kīzerīts, kainīts). Vidējā cehšteina sastāvā ir dolomīts, anhidrīts, ģipsis. Apakšējā cehšteina sastāvā ir kaļķi, vara šīferis.[1]