![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a2/FreeWillTaxonomy_lv.svg/langlv-640px-FreeWillTaxonomy_lv.svg.png&w=640&q=50)
Gribas brīvība
spēja indivīdam veikt brīvi savu izvēli / From Wikipedia, the free encyclopedia
Gribas brīvība jeb brīva griba (grieķu: το αύτεξούσιον, latīņu: liberum arbitrium) ir spēja indivīdam brīvi veikt savu izvēli, zinot apstākļus un situāciju,[1] tādā veidā pieņemot lēmumus un pārvaldot veiktās darbības. Tas ir gan filozofisks, gan teoloģisks jēdziens, kas līdz galam nav pilnīgi skaidrs. Tajā tiek spriests, vai pastāv attiecība starp brīvību un cēloņiem, tas ir, vai dabas likumi jau iepriekš nenosaka notikumu gaitu. Pastāv dažādi viedokļi par gribas brīvību. Gribas brīvība ir saistīta ar determinismu, kā arī tā kontrastē ar fatālismu. Gribas brīvības pētniekus iedala deterministos un nedeterministos. Atkarībā no tā, mainās arī gribas brīvības skaidrojums. Deterministi uzskata, ka gribas brīvību ietekmē ārējie apstākļi un iedarbība, savukārt indeterministi uzskata, ka tā ir patstāvīgas un patvaļīgas rīcības pašcēlonis.[2] Gribas brīvība ir viens no brīvības veidiem, kuras pamatā ir diskusija par notiekošo procesu kārtību un to cēloņsakarībām.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a2/FreeWillTaxonomy_lv.svg/640px-FreeWillTaxonomy_lv.svg.png)
Gribas brīvības jautājums vēsturiski skaidrots no mītu, kosmoloģijas, teoloģijas un filozofijas viedokļa, bet mūsdienās tas tiek apskatīts arī psiholoģijā, neiroloģijā un kvantu mehānikā.[3]