ķīmisks savienojums From Wikipedia, the free encyclopedia
Behenskābe (dokozānskābe, С21Н43СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.
Behenskābe | |
---|---|
Behenskābes struktūrformula | |
Ķīmiskā formula | C22H44O2 |
Molmasa | 340,58 g/mol |
Kušanas temperatūra | 74—78 °C |
Viršanas temperatūra | 306 °C pie 60 mmHg |
Glicerīda veidā atrodama rāceņu, rapšu un zemesriekstu eļļā, kā arī moringas sēklu eļļā (ben oil jeb behen oil — no tā cēlies behenskābes nosaukums). Tonnā zemesriekstu čaumalu ir 5—6 kg behenskābes. Behenskābe cilvēkam izraisa holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Iegūst no moringas koka eļļas.
Reducējot behenskābi, var iegūt behenilspirtu.
Behenskābi lieto kosmētikā matu kopšanas līdzekļos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.