Bīdermeijers
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bīdermeijers jeb bīdermeiers (vācu: Biedermeier) ir mākslas stila virziens Eiropas lietišķajā mākslā un arhitektūrā 19. gadsimta 1. pusē. Radies kā neoklasicisma paveids pēc Vīnes kongresa 1815. gadā pārsvarā vācvalodīgajās Viduseiropas zemēs. Pastāvēja līdztekus romantismam un izgāja no modes pēc 1848. gada revolūcijām.