![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/82/Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%2528EHG%2529.png/640px-Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%2528EHG%2529.png&w=640&q=50)
Austrumu mednieki-vācēji
From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrumu mednieki-vācēji ir arheoģenētisks termins, lai apzīmētu ģenētiskās iezīmes, kas bija raksturīgas Eiropas ziemeļaustrumu daļas pirmiedzīvotājiem mezolīta un neolīta laikmetā.[2]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/82/Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%28EHG%29.png/640px-Genetic_ancestry_of_hunter-gatherers_dated_between_14_ka_and_9_ka_%28EHG%29.png)
Mezolīta periodā robeža starp Rietumu medniekiem-vācējiem un Austrumu medniekiem-vācējiem gāja aptuveni no Donavas lejteces ziemeļu virzienā gar Dņepras rietumu mežiem līdz Somijas līča austrumu daļai. Pēc Rietumu mednieku-vācēju un Austrumu mednieku-vācēju sajaukšanās Ziemeļeiropā radās Skandināvijas mednieki-vācēji, pie kuriem piederēja arī Zvejnieku akmens laikmeta apmetnes iedzīvotāji Latvijā. Neolīta periodā Austrumu mednieki-vācēji sajaucās ar Kaukāza medniekiem-vācējiem un Melnās jūras stepēs izveidoja stepju lopkopju Bedru kapu kultūru.
Vēlā neolīta un agrā eneolīta laikmetā indoeiropiešu pirmvalodās runājošie stepju lopkopji no apmēram 2700. līdz 2400. gadam p.m.ē. iekaroja Rietumu mednieku-vācēju teritorijas, tās ziemeļdaļā izveidojot Auklas keramikas kultūru.[3]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b0/Archaeogenetic_analysis_of_human_skin_pigmentation_in_Europe_%28with_Asia_geographic_extension%29.png/640px-Archaeogenetic_analysis_of_human_skin_pigmentation_in_Europe_%28with_Asia_geographic_extension%29.png)