Augu aizsardzība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām. Zinātni, kas pēta augu slimības, sauc par fitopatoloģiju.
Augu aizsardzības mērķis ir novērst zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tās nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas.
Dažādas tautas metodes, kā apkarot augiem kaitīgos un konkurējošos organismus, radās reizē ar lauksaimniecību. Tika ravētas nezāles, cīņā ar slimībām lietoti pelni, uzstādīti putnu biedēkļi un slazdi grauzēju iznīcināšanai. Lasot latviešu tautas dziesmas, atklājas arī maģijas slānis augu aizsardzībai. 19. gadsimta vidū, kad izveidojās Latvijas lauksaimnieku slānis, lai paaugstinātu ražību, nācās sekot modernajiem zinātnes sasniegumiem. Latvijas lauksaimnieku biedrības piesaistīja speciālistus un 1913. gadā nodibināja "Baltijas bio-entomoloģijas staciju". Tas ir sākums zinātniski pamatotu metožu ieviešanai augu aizsrdzībā Latvijā.
Augu aizsardzība nav apdraudētu augu sugu aizsardzība, kuru nodrošina dabas aizsardzības pasākumu kopums.