Atopiskais dermatīts
ādas iekaisuma slimība / From Wikipedia, the free encyclopedia
Atopiskais dermatīts (AD) jeb atopiskā ekzēma ir hroniski recidivējoša ādas iekaisuma slimība ar raksturīgu ādas plaisāšanu, apsārtumu, pietūkumu un izteiktu niezi. Vairumā gadījumu tā attīstās agrā bērnībā. Atopisko dermatītu veicina ģenētiskie un apkārtējās vides faktori.[1] Alerģiskai reakcijai ir būtiska nozīme tikai atsevišķai pacientu grupai — citiem daudz nozīmīgāki ir ādas funkciju traucējumi, infekcijas, stress.
Atopiju var definēt kā ģimenes ādas un gļotādu paaugstinātu jutību (hipersensitivitāti) pret vides faktoriem, kas saistīta ar pastiprinātu antivielu (IgE) sintēzi un/vai mainīgu nespecifisku reaktivitāti ādā un plaušās (astmas slimniekiem). Termins 'atopiskais dermatīts' norāda uz ciešu saikni starp šo slimību un respiratorām alerģijām, kaut gan tiek plaši diskutēts par to, vai tā ir alergēna izraisīta patoloģija vai tikai ādas iekaisums, kas saistīts ar respiratoru alerģiju. Tikai 70-90% atopiskā dermatīta gadījumu saistīti ar paaugstinātu jutību pret apkārtējās vides alergēniem, kad ir paaugstināts IgE līmenis asins serumā.
Pēdējos gados atopiskā dermatīta sastopamība ir pieaugusi, jo sevišķi ekonomiski attīstītās valstīs.[2] To skaidro ar specifisko alergēnu vai ģenētiski predisponēto cilvēku skaita pieaugumu.[3]
Atopiskā dermatīta ārstēšanā svarīga ir veicinošo faktoru novēršana, piemēram, jāsamazina smēķēšana, mazgāšanās ilgums/biežums, ziepju un kosmētikas lietošana utt. Medikamentoza terapija balstās uz glikokortikoīdu un kalcineirīna inhibitoru krēmiem. Reizēm izmanto fototerapiju ar UVB starojumu.