Atmiņa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu. Atmiņa sniedz iespēju uzkrāt pieredzi. Tas ir viens no nosacījumiem personības un individualitātes veidošanā. Mēdz izšķirt atmiņas pēc uztveres veida: dzirdes atmiņa, redzes atmiņa, taustes atmiņa, smaržas atmiņa un garšas atmiņa. Vienai personībai attīstītāka ir dzirdes, citai — redzes atmiņa un tā tālāk. Pēc tā, cik ilgi atmiņa saglabājas, izšķir īslaicīgo, ilglaicīgo un operatīvo atmiņu. Kā jau nosaukumi norāda, īslaicīgā atmiņa saglabā informāciju tikai īsu laika posmu, savukārt ilglaicīgā atmiņa saglabājas ilgstoši, un tā nereti ir saistīta ar atkārtošanos. Operatīvā atmiņa nodrošina kādas konkrētas darbības izpildi, kurā informācija nonāk gan no īslaicīgās, gan ilglaicīgās atmiņas.
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Atmiņa" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- Šis raksts ir par psihisku spēju. Par datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, skatīt rakstu brīvpiekļuves atmiņa.