From Wikipedia, the free encyclopedia
Anna Paulovna (nīderlandiešu: Anna Paulowna, krievu: Анна Павловна; dzimusi 1795. gada 18. janvārī, mirusi 1865. gada 1. martā) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas ķeizaru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva. Nīderlandes karaliene — konsorte no 1840. līdz 1849. gadam.
Šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Anna Pavlovna. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā. |
Anna Paulovna Anna Paulowna | |
---|---|
Nīderlandes karaliene konsorte | |
1840. gada 7. oktobris — 1849. gada 7. marts | |
Dzimis |
1795. gada 18. janvārī Gatčinas pils, Gatčina, Krievijas Impērija ( Krievija) |
Miris |
1865. gada 1. martā (70 gadu vecumā) Hāga, Nīderlande |
Apglabāts | Jaunā baznīca, Delfta, Nīderlande |
Dzīvesbiedre | Villems II |
Bērni | 5 bērni, to skaitā Villems III, Nīderlandes Hendriks, Nīderlandes Sofija |
Dinastija | Romanovu dinastija |
Tēvs | Pāvils I |
Māte | Marija Fjodorovna |
Reliģija | pareizticība |
Dzimusi Gatčinā, Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I ģimenē. Anna Paulovnas roku lūdza Napoleons I, tomēr tika atraidīts formāli Annas Paulovnas mazgadības dēļ. 1816. gada 21. februārī Sanktpēterburgā viņa apprecējās ar Nīderlandes kroņprinci. Pāris dzīvoja Briselē līdz 1830. gada Beļģijas revolūcijai, kad pārcēlās uz mūsdienu Nīderlandes daļu. 1840. gada 7. oktobrī no troņa atteicās Annas vīratēvs Villems I un Anna Paulovna kļuva par karalieni-konsorti. Nodarbojās ar bāreņu namu un hospitāļu dibināšanu. Pēc vīra nāves 1849. gadā dzīvoja Hāgā, kur mirusi.
Anna Paulovnas vārdā nosaukta pilsēta Nīderlandē (Anna Paulowna), augu dzimta Paulowniaceae un ģints Paulównia.
Šis ar Nīderlandi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.