Anabaptisms
16. gadsimtā radusies kristiešu reformācijas kustība Eiropā From Wikipedia, the free encyclopedia
Anabaptisms (sengrieķu: ἀναβαπτισμός; ἀνά — ‘atkārtoti’, βαπτισμός — ‘baptisms’[1]) ir 16. gadsimtā radusies kristiešu reformācijas kustība Eiropā, kas tic, ka kristības ir jānovilcina, līdz kandidāts varēs atzīt savu ticību. Lai gan daži uzskata anabaptismu kā daļu no protestantisma, citi to skata kā nesaistītu ar to.[2][3] No anabaptistu kustības ir cēlušies amiši, huterīti un menonīti.
Vārdu "anabaptists" ieviesa tradicionālie kristieši, redzot anabaptistu praksi kristīt otrreiz cilvēku, kas jau kā zīdainis bija kristīts.[4] Tā kā anabaptisms neparedz divreizēju cilvēku kristīšanu, bet gan kristīšanu tikai tad, kad cilvēks spēj pats atzīt savus grēkus, pārsvarā agrīnā pusaudžu vecumā, tad sākotnēji anabaptisti šo iesauku nepieņēma.[5]
Anabaptisti bija stingri savos uzskatos, ka zīdaiņa kristīšana ir bezjēdzīga procedūra, tā nepadara cilvēku kristīgu. Šo uzskatu un citu iemeslu dēļ viņus 16. un 17. gadsimtā vajāja un noraidīja gan Romas katoļi, gan protestanti.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
