From Wikipedia, the free encyclopedia
Anēmija (grieķu: ἀναιμία (anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs[1][2]. Normāls hemoglobīna daudzums katram indivīdam ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas (augstuma virs jūras līmeņa). Anēmija ir slimības simptoms, tādēļ jebkuras anēmijas sekmīgas ārstēšanas pamatā ir anēmijas cēloņa noskaidrošana.[3] Tās cēloņi var būt dzelzs trūkums organismā, endoparazīti, liels asins zudums vai kāda iedzimta slimība.
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Anēmijas gadījumā ir samazināta asins spēja pārnest skābekli, tādēļ kopējās izpausmes saistītas ar audu hipoksiju. Slimniekiem var rasties sūdzības par vājumu, nespēku, nogurumu, grūtībām koncentrēties, galvassāpēm, reiboņiem, elpas trūkumu. Smagas anēmijas gadījumā ir iesaistīti kompensatori mehānismi, tādēļ paātrinās sirdsdarbība. Ādas asinsvadu sašaurināšanās dēļ āda un redzamās gļotādas kļūst bālas.
Ja anēmija veidojas strauji (piemēram, akūts asins zudums), tad klīniska aina ir spilgta, ar asinsspiediena krišanos, rodas paātrināta sirdsdarbība, paātrināta elpošana, hipovolēmiskais šoks.
Ja anēmija veidojas ilgstoši, klīniskā aina veidojas ļoti lēni, pakāpeniski, simptomi ir mazāk izteikti.
Anēmiju klasifikācijai parasti izmanto divus principus — pēc patofizioloģiskajiem mehānismiem un pēc eritrocītu lieluma.
Normocitāru anēmiju var novērot pie akūta asins zuduma, aplastiskas anēmijas, hroniskas nieru mazspējas, hemolītiskas anēmijas. Mikrocitāras anēmijas tipisks piemērs ir dzelzs deficīta anēmija. Makrocitāru anēmiju novēro pie B12 vitamīna deficīta, folskābes deficīta, aknu slimību gadījumos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.