Alsviķu muiža

Alsviķu muiža (vācu: Gut Alswig) bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alūksnes novada Alsviķu ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Apbūvē ietilpst muižas pils, muižkunga māja, kalpu māja, kūts, kalte, pagrabs un parks. Pilī atrodas Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība.

Alsviķu muiža
Alsviķu muižas kungu māja
Alsviķu muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Gut Alswig
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Alsviķi, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads,  Latvija
Koordinātas	57°26′43″N 26°56′09″E
Pabeigta	19. gadsimta otrā puse
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Alsviķu muižas apbūve
Aizsardzības numurs	2615
Vērtības grupa	Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Vēsture

Mūsdienu muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās, tomēr muižas vēsture ir senāka. Alsviķu nosaukums cēlies no pirmo muižas īpašnieku Halsvigu (Halswig) uzvārda, kuri muižu ieguva pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1576. gadā. 1590. gadā ar Polijas karaļa Sigismunda III lēmumu muiža tika piešķirta Niklausa von Halsviga bērniem. Pēc poļu - zviedru kara Alsviķu muiža bija bez īpašnieka. 1631. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs to izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlākos gadsimtos muiža vairākkārt mainīja īpašniekus. Pēc muižas pārņemšanas valsts īpašumā (redukcijas) to ilgstoši (no 1688. gada līdz 18. gadsimta otrajam ceturksnim) apsaimniekoja Fītinghofu dzimta. 18. gadsimta četrdesmitajos gados Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna muižu uzdāvināja grāfam Voroncovam, kurš to drīz pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam-Šēlam. Viņa dēls Burhards Fītinghofs 1810. gadā muižu ieķīlāja, bet desmit gadus vēlāk pārdeva Aleksandram Ernstam fon Volfam, kas ievērojami paplašināja muižas saimniecību. Viņa vienīgā mantiniece (bez Alsviķu muižas viņa mantoja arī Krāgaskalna muižu, Nēķena muižu un Rēzakas muižu) ap 1890. gadu apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku, Pēterburgas senatoru Rūdolfu fon Tranzē. Pēc 1905. gada revolūcijas īpašnieki vairs Alsviķos nedzīvoja, tomēr līdz Latvijas agrārreformai tā juridiski piederēja Volfiem. Anna 1921. gadā Petrogradā mira.

Pēc agrārreformas muiža iesākumā bija valsts saimniecības statusā līdz 1927. gadā to sadalīja jaunsaimniecībās. Muižas centrā 1939. gadā, pēc 2 gadu remonta, ierīkoja grūti audzināmo meiteņu iestādi. Otrā pasaules kara gadus muižā saimniekoja vācu armija. Pēc kara šeit atradās bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966. gada 8. decembrī Alsviķu muižas kompleksā tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlāk - 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko 1991. gada 21. jūnijā likvidēja, bet vietā nodibināja Arodapmācības un reabilitācijas centru "Alsviķi". Mācību iestādei vairākkārt mainīja nosaukumu (Alsviķu arodskola, Alsviķu Profesionālā skola u.c.) līdz 2005. gada 1. septembrī pievienoja Smiltenes tehnikumam. Skolā mācās audzēkņi ar veselības problēmām – kuriem ir 1., 2. vai 3. grupas invaliditāte.

Muižas kroga ēkā dzimis mūziķis un mūzikas pedagogs Voldemārs Evans (1909 - 1997).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alsviķu muiža.
• Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība