ķīmisks savienojums From Wikipedia, the free encyclopedia
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem. Alfa daļiņas rodas alfa sabrukšanas procesā un šādām daļiņām piemīt 1,8—15 MeV liela enerģija.
Alfa daļiņu plūsmu sauc par alfa stariem. Alfa stariem ir liela jonizācijas spēja, bet maza caurspiedība (iedarbojoties uz cilvēku, alfa stari nespēj izkļūt cauri ādas raga slānim). Tomēr, ja alfa radioaktīvi radionuklīdi nokļūst cilvēka organisma iekšienē, tie ir ārkārtīgi bīstami, jo sagrauj audus un rada mutācijas.
Alfa daļiņas var veidoties arī dažās kodolreakcijās, kā arī tās atrodamas primārajos kosmiskajos staros. Augstas enerģijas alfa daļiņas var iegūt lādētu daļiņu paātrinātājos.
Alfa daļiņas masa ir 6,644656×10−27 kg, kas atbilst enerģijai 3,72738 GeV.
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.