From Wikipedia, the free encyclopedia
Aless Beļackis (baltkrievu: Алесь Віктаравіч Бяляцкі; dzimis 1962. gada 25. septembrī) ir baltkrievu skolotājs, cilvēktiesību aktīvists un politieslodzītais (2011–2014; kopš 2021). Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Viasna" (baltkrievu: Вясна — "Pavasaris") dibinātājs (1996).[1] 2022. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[2]
|
Dzimis 1962. gadā Vertsilas ciemā Karēlijā, 1965. gadā viņa vecāki atgriezās Baltkrievijā un apmetās Svietlahorskā Homjeļas apgabalā. 1984. gadā Beļackis absolvēja Homjeļas Valsts universitāti un sāka strādāt par baltkrievu un krievu valodas un literatūras skolotāju Ļeļčicu rajonā. 1987. gadā iesaistījās protesta akcijās pret Daugavpils HES celtniecību, 1988. gadā Kurapatu masu kapos. 1988. gadā piedalījās cilvēktiesību organizācijas "Baltkrievijas martirologs" (baltkrievu: Мартыралог Беларусі) un 1990. gadā Baltkrievijas katoļu kopienas izveidē. 1996. gadā viņš nodibināja cilvēktiesību centru Viasna un bija Baltkrievijas Tautas frontes sekretārs (1996–1999) un priekšsēdētāja vietnieks (1999–2001), Demokrātisko NVO asamblejas darba grupas priekšsēdētājs (2000–2004). No 2007. līdz 2016. gadam viņš bija Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas viceprezidents.
2011. gadā Beļacki apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieslodzīja cietumā. Pēc atbrīvošanas 2014. gadā viņš turpināja cīņu pret Aļaksandra Lukašenkas režīmu. Baltkrievijas iedzīvotāju protestu apspiešanas laikā 2021. gadā Beļacki vēlreiz apcietināja un 2023. gada 3. martā piesprieda desmit gadu cietumsodu par "skaidras naudas kontrabandu", kā arī "akcijām un grupējumu finansēšanu, kas rupji pārkāpa sabiedrisko kārtību".[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.